Grieķu virtuve noteikti ir ierindojama starp populārākajām pasaulē!
Grieķu virtuves ceļš uz atzīšanu visā pasaulē sakās jau 3. gs. pirms mūsu ēras- Aleksandra Lielā valdīšanas laikā! Kad uzplauka Romas impērija, tās virtuves pamatā bija grieķu ēdieni, bet, lielvarai brūkot un karojot ar turkiem, slāviem, frankiem, serbiem un venēciešiem, tā papildinājās, piemēram, ar kartupeļiem, citroniem, spinātiem, tomātiem un baklažāniem. Protams būtu interesanti uzzināt, kāpēc daudziem grieķu ēdieniem ir turku izcelsmes nosaukumi. Atrisinājums ir vienkāršs- no 16. gs. līdz pat Pirmajam pasaules karam pašreizējā Grieķijas teritorija atradās Osmaņu impērijas sastāvā.
Grieķijas virtuves ēdieni drīzāk ir garšvielām bagāti, nevis maigi, piesātināti ar Vidusjūras aromātiem, un virtuves raksturīgākā iezīme ir augi, kas izaugusi saules skūpsta zemē- olīvas, citroni, rieksti, tomāti un vīnogas. Citroni dod asumu gan saldiem, gan arī pikantiem ēdieniem. Priežu riekstu aromātu var just uzkožamajos, plovā un gaļas ēdienos. Mandeles un valriekstus- desertos. Svaigus tomātus gandrīz vienmēr izmanto, gatavojot gaļu vai zivi, itin bieži kombinācijā ar spinātiem un baklažāniem, bet vienkārši tomātu salāti, apslacīti ar olīveļļu un izturētu sarkanvīna etiķī, tā garšos tikai Grieķijā. Vīnogas izmanto ne tikai ēdienos un vīna darīšanai. Skābētas un sālītas vīnogu lapas izmanto kā ietinamo, iepildot tajās dažāda veida uzkožamos. Starp tipiskākajiem garšaugiem, ko izmanto grieķu virtuvē, vēl jāmin baziliks, pētersīļi, piparmētra un dilles, bet būtiskākie ir sīpoli un ķiploki.
Olīvas. Grieķijas olīvas, kurām ir ļoti daudz šķirņu, grezno salātus, gaļas un zivju ēdienus, tās pat atrodamas maizē. Olīveļļa ir galvenā taukviela, ko lieto grieķu virtuvē.…
