Eshils ir ievērojamākais grieķu dramaturgs. F. Engelss nosaucis viņu par „traģēdijas tēvu” un „spilgti izteiktu tendenciozu rakstnieku”, kas savos darbos ar mitoloģisko tēlu palīdzību spilgti attēlojis Atēnu valsts uzplaukuma sākumu 5.gs.p.m.ē. pirmajā pusē, kad pirmatnējā ģints iekārta jau bija sairusi, bet vergu darbs ražošanā vēl nebija pietiekami nostiprinājies.
Biogrāfiskās ziņas par Eshilu ir trūcīgas. Eshils dzimis 525.g.p.m.ē., Eleusīnā Atikā, aristokrātu ģimenē. Dzīvojis Atēnu valsts nodibināšanas un persiešu karu laikā. Pirmās lugas viņš sarakstījijis 498.g.p.m.ē., bet par viņa senāko saglabājušos darbu tiek uzskatīta luga „Lūdzējas” (ap 490.g.p.m.ē.).Viņa jaunības gadi sakrita ar radikālām pārmaiņām Atēnu polisā – ar demokrātiskas iekārtas nostiprināšanos. Dzejnieks aizstāvēja demokrātisko iekārtu gan savās traģēdijās („Lūdzējas”, „Persieši”, triloģija „Oresteja”), gan cīnās pret persiešiem. Dzejnieks ir piedalījies visās slavenākajās grieķu – persiešu kaujās – pie Maratonas, pie Salamīnas, pie Platajām. 472. gadā p.m.ē. Atēnās ikgadējās Dionīsiju teātra sacensībās tika uzvesta un pirmo vietu ieguva Eshila traģēdija "Persieši", kurā atspoguļota paša Eshila kauju pieredze. Dramaturgu sacensībās dzejnieks uzvarējis 13 reizes. Divas reizes nenoskaidrotu iemeslu dēļ devies uz Sicīliju pie Hieriona, un tur arī miris; iemesls nav skaidri zināms. Domājams, ka viņam bija radušās domstarpības ar radikālajiem demokrātiem iekšpolitikas jautājumos. Eshils miris 456.g.p.m.ē., Gelas galvaspilsētā, Sicīlijā, kuru bieži apmeklēja pēc tās valdnieka lūguma.…
