Olimpiskajā periodā grieķi savus dievus sāka antropomorfizēt - iedomāties un vēlāk arī attēlot cilvēkiem līdzīgu būtņu veidā. Neviena cita tauta savus dievus nav iedomājusies tik plastiskus, noteiktus, skaidrus un skaistus kā grieķi. Saviem dieviem grieķi piešķīra visas tās īpašības, kādas cilvēks sev vēlētos, kā veselību, nemirstību, spēku, varu, jaunību, skaistumu un vēl daudzas citas īpašības. Valdīdami pār pasauli un cilvēkiem, dievi vadās no tām pašām tieksmēm un jūtām kā “mirstīgie”: viņi vēlas godināšanu un upurus, sajūt dusmas, atriebību un greizsirdību. Dievu grieķiem bija ļoti daudz, bet tikai dažus atzina un dievināja visā grieķu tautā. Varoņus grieķi mēdza uzskatīt tikai par īsto dievu dēliem vai dēla dēliem, kas dzimuši no mirstīgām sievietēm, ar kurām dievi stājušies laulības sakaros. Citus turpretim pielūdza tikai atsevišķi Grieķijas novadi. Pārējos apgabalos šādus dievus parasti atzina tikai par pusdieviem jeb varoņiem - herojiem
Galvenie dievi, kā grieķi domāja, uzturoties pa lielākai daļai Olimpa kalnā. Te viņi dzīvojot svētlaimībā kā vienas ģimenes locekļi ,kaut gan bieži savā starpā arī ķildojoties. No Olimpa dievi pārredzot visu pasauli un laiku pa laikam atstājot savu mājokli, lai neredzami iejauktos cilvēku dzīvē, ietekmējot viņu domas un darbus. Trīs augstas horas sargā ieeju augstajā Olimpā, un, kad dievi dodas lejup uz zemi, vai augšup uz Zeva gaišo pili, tās paceļ biezo mākoni, kas aizklāj vārtus. Augstu pār Olimpu paceļas zilās, bezgalīgās debesis, un no tām līst zeltaina gaisma. Ne lietus, ne sniega nav Zeva valstībā, mūžīgi tur ir gaišā, priekpilnā vasara. Bet lejāk mutuļo mākoņi, un laikiem tie apsedz tālo zemi. Olimpa dievu priekšgalā stāvēja Zevs, kas skaitījās par debess un zemes valdnieku un kam padoti tikpat citi dievi, kā arī cilvēki. Tieši Zeva vadībā tika darīts viss nepieciešamais, lai pasaule kļūtu stabila, lai tajā svarīgu vietu ieņemtu likumi, māksla un morāle. Zeva rīcībā atradās pērkons, zibeņi un mākoņi, tāpat viņu uzskatīja arī par auglīgā lietus devēju. Zeva sieva bija Hēra, kas skaitījās par debes valdnieci un laulību apsargātāju.
Dievi dzīvo savās zelta pilīs, kuras cēlis Zeva dēls Hefests. Augstā zelta tronī sēž valdnieks Zevs.
…
