Sākumā bija tikai mūžīgais, bezgalīgais tumšais Haoss. Tanī bija pasaules dzīvības avots. Viss ir cēlies no bezgalīga Haosa – visa pasaule un nemirstīgie dievi. No Haosa ir cēlusies arī dieve Gaja – Zeme. Tālu viņa sniedzas, varenā, dodama dzīvību visiem, kas dzīvo un aug uz tās. Bet dziļi zem zemes, tik dziļi, cik tālu no mums ir bezgalība, gaišā debess, - tur, šai neizmērojamā dziļumā, ir dzimis drūmais Tartas – šausmīgais bezdibenis, mūžīgas tumsas pilns. No dzīvības avota Haosa dzima arī varenais, visu dzīvinošais spēks Mīla – Erots. Sāka veidoties pasaule. Bezgalīgais Haoss dzemdēja mūžīgo Tumsību – Erebu un tumšo Nakti – Nikti. Bet no Nakts un Tumsības radās mūžiģa Gaisma – Aiters un līksma, gaiša Diena – Hemera. Gaisma izlija pār pasauli, un sāka mainīties diena ar nakti.
Varenā auglības devēja Zeme dzemdēja bezgalīgās zilās Debesis – Urānu, un pacēlās Debesis pār Zemi. Diženi sniedzās pret tām augstie, no Zemes dzimušie Kalni, un plaši izplūda mūžīgi šalcošā Jūra, bet tēva tiem nav.
Pasaulē sāka vadīt Urāns – Debesis. Par sievu viņš sev ņēma auglības devēju Zemi. Sešas meitas un seši dēli – varenie, bargie titāni – bija Urānam un Gajai. Viņu dēls titāns Okeāns, kas plūst apkārt visai Zemei kā bezgalīgi plata upe, bet Okeāna un dieves Tetīdas bērni ir jūras dievietes Okeānīdas un visas upes, kas veļ savus viļņus uz jūru. Titāns Hiperīons un Teja ir devuši pasaulei savus bērnus – Sauli – Hēliju, Mēnesi – Selēni un sārto Austru – rožpirksti Ēosu (romiešu Auroru). No Astraja un Ēosas ir radušās zvaigznes, kas mirdz pie tumšajām nakts debesīm, un visi vēji: brāzmainais ziemeļvējš Borejs, austrenis Eirs, mitrais dienvidenis Nots un maigais vakarvējš Zafīrs, kas nes lietus pilnus mākoņus.…
