Aristotelis, "Atēnu valsts"
Kad Solons ieguva no partijām neatkarīgu varu, viņš kļuva par savas tautas likumdevēju un kopienas cilvēku atbrīvotāju, jo viņš izbeidza parādu verdzību. Turklāt viņš deva rīkojumu par vispārēju parādu atlaišanu, atbrīvošanu no tiem jeb sisahfiju, kas attiecās vienādi gan uz personu, gan uz valsts parādiem.
Solons deva valstij jaunu konstitūciju un saskaņoja ar to jaunos likumus. Drakonta likumi zaudēja spēku, izņemot to, kas attiecās uz slepkavībām. Iedzīvotājiem domātos jaunos likumus lika izgrebt uz koka tāfelītēm un tās novietot valdnieka pilī. Tad visiem bija jāzvēr šos likumus ieverot. Solons izveidoja šādu konstitūciju: vispirms viņš iedalīja visus pilsoņus četrās nodokļu maksātāju kārtās: pentakosiomedimnos (t.i., piecsimtpūrniekos), jātniekos, sīkzemniekos un strādniekos. No šīm kārtām tikai trīs pirmās bija tiesīgas ieņemt valdības amatus turklāt atsevišķiem no tiem, kā deviņiem arhontiem (likumdošanas uzraugiem), mantas pārzinim, polētiem (iekasēja valsts nodokļus), cietumu un soda izpildīšanas uzraugiem, kolākrētiem (apgādāja upurēšanas mielastus), amata ietekmi noteica atbilstoši īpašumu lielumam. Ceturtās kārtas tiesības aprobežojās ar balsošanu tautas sapulcē un tautas tiesā. Pie pirmās kārtas piederēja tie, kuru īpašums deva 500 mēru* tīras peļņas, vai labība. Pie otrās, jātnieku, kārtas piederēja tie, kuru tīrais ienākums bija vismaz 300 mēru. Sīkzemnieku kārtai piederēja tie, kuru tīrais ienākums sastādīja 200 mēru labības vai šķidruma. Visi pārējie piederāja pie ceturtās kārtas, kura no citām pārvaldes lietām bija atstuma.…
