Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:242673
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Grieķi ir teorētiskās domas izveidotāji eiropeiskajā civilizācijā. Grieķijā tika izstrādāts jauns domāšanas tips, kas orientējās uz racionālismu pasaules procesu izskaidrošanā, ignorējot dievišķos spēkus un orientējoties uz kosmosa un cilvēka dzīves demitoloģizāciju. Šīs domāšanas raksturu vairs nenoteica opozīcijas debesis – zeme, augša – apakša, savs – svešs, bet savstarpējas, simetriskas, atgriezeniskas attiecības. Tomēr nevajadzētu domāt, ka šādas opozīcijas vispār vairs nepastāvēja. Labā un ļaunā pretstatījums ir gājis cauri visiem laikiem un nonācis līdz pat mūsdienām, šis ir īpašs opozīciju veids, par ko daudz un dikti būs stāstīts vēlāk.
Impulss kosmiskās vienības meklējumiem bija sociālā dzīve, konflikti, problēmas. Grieķi intensīvi nodevās prātojumiem par to, kā no konflikta var izveidoties saskaņa, kā savienot naidu un mīlestību, kā vispār kaut kas var pastāvēt un kādi ir šīs pastāvēšanas priekšnosacījumi.
Filozofija izauga no grieķiskās dzīves kārtības un nav iedomājama ārpus specifiskā grieķu politiskās dzīves režīma, it īpaši jau demokrātijas.

Domas pirmssākumi. Homērs un septiņi gudrie.
Homēra varoņi vēl īsti nepazina cilvēka iekšējās, garīgās dzīves stihiju, tās komplicēto raksturu. Tradicionāli pastāv labais un ļaunais kā klasifikācijas sistēma, taču pats tās nesējs to izmainīt nespēj. Viss atrodas likteņa varā: Zevs spriež tiesu, taču pats atrodas likteņa dieviešu moiru varā. Nav pretrunu starp to, kas ir, un to, kam jābūt. Homērs runā par visu, kas bija, ir un būs, bet nerunā par to, ko nozīmē būt, viņš pauž domas, bet neprasa, ko nozīmē domāt, viņš atšķir labo no ļaunā, bet nejautā, kas ir labais un ļaunais paši par sevi. Tieši uz šiem jautājumiem centās atbildēt filozofija, ievirzot cilvēku citādā attieksmē pret pasauli un sevi.
Populāras personas Grieķijā bija leģendārie septiņi gudrie – Taless, Biants, Pitaks, Kleobuls, Periandrs, Hilons no Spartas un Solons no Atēnām. Ar katru no viņiem saistīja Delfos uz tempļa sienām uzrakstītos izteicienus. Par katru no viņiem klīda leģendas. Kleobuls un viņa meita pirmie sākuši sacerēt mīklas. Viņi vienmēr izteica īsas un spilgtas sentences, kas bija kristalizējušās tautas gudrībā gadsimtu gaitā un pārsteigumus neizraisīja.

Agrīnā filozofija.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties