1. Grieķu etniskās grupas rašanās
Grieķu tautas vēsture ir tik bagāta, ka par to tiek rakstītas biezas grāmatas vairākos sējumos, tāpēc izstāstīt šo vēsturi īsā veidā ir visai grūti. Zemāk ir apkopota, manuprāt, svarīgāka informācija par grieķu vienotas pašapziņas, teritorijas, valodas un kultūras rašanos un attīstību no seniem laikiem līdz pat mūsdienām.
1.1.Vienota pašapziņa
Grieķu etnosa pašapziņa izveidojas arhaiskajā laikmetā (8. – 6. gs. p.m.ē.). Neskatoties uz to, ka tajā laikā sengrieķu tauta bija nošķirta pēc dialektiem un saskaldīta daudzās kalnu un līču nodalītās, bieži vien karojošās mazvalstīs, tā apzinājās savu kopību. Ap 700. g. p.m.ē. grieķi sāka dēvēt sevi par hellēņiem un savu dzimteni par Hellādu, neatkarīgi no tā, kur tie dzīvoja [4]. Kopīgas pašapziņas veidošanu veicināja to iepazīšanas ar citām tautām. Apkārtējo cilšu dzīvesveids, paražas un vērtības bija tik krasi atšķirīgas no sengrieķu sadzīves ierastajām normām, ka tas izveidoja viņu priekšstatu par savu kulturālo pārākumu pār citām tautām, ko viņi sauca par barbariem, un radīja vienotas tautas apziņu [25].
Kopības izjūtu radīja arī vienota valoda un reliģiskie priekšstati, kopīga likteņa apziņa un svētki, to skaitā Olimpiskās spēles, kuras sāka rīkot kopš 776. g. p.m.ē. Olimpiskajās spēlēs drīkstēja piedalīties tikai grieķi un to rīkošanas laikā tika pasludināts miers visās grieķu zemēs. Vēlāk, kad laika gaitā tika zaudētas daudzas vērtības, grieķi turpināja ievērot Olimpisko spēļu rīkošanas tradīciju, tādējādi veicinot nacionālās pašapziņas saglabāšanu.
Arī mūsdienās grieķi dzimtajā valodā sauc sevi par hellēņiem, būdami lepni par piederību kādreiz dižajai nācijai [6].…