Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:326690
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Kā jau katrā kultūrā arī Grieķijā mīti un dievi ir viena no kultūras un savdabības sastāvdaļām, kas atšķir tieši šo valsti, padara tik īpašu un neatkārtojamu. Katrs grieķu dievs ietekmēja kādu dzīves sfēru. Grieķu izpratne par dzīvi un dievībām ir ietekmējusi visu Eiropu, tādēļ ir tik nozīmīgi izzināt grieķu kultūras sīkumus, lai mēs izprastu uz kādiem pamatiem balstās mūsdienu filozofija un izpratne par pasauli un tās kārtību. Tieši Sokrāts, Aristotelis un Platons ir pamatlicēji mūsdienu filozofijai. Ne tikai filozofijas pamatu likšana ir grieķu panākums, bet arī lielais ieguldījums pasaules izpratnē. Protams, Grieķijā ir 7 pasaules brīnumi.
Tomēr mūsdienu cilvēks nekad īsti nesapratīs, ko grieķiem nozīmēja viņu dievi, iespējams, tas ir tāpat kā ar mūsu(latviešu) dievībām. Grieķi vienmēr saviem dieviem ir veltījuši ļoti lielu lomu sadzīvē. Tāpat kā mūsu senči, arī grieķi upurēja, veltīja dieviem kādu velti, lai iegūtu to labvēlību (skaidrs piemērs ir Homēra sarakstītais daiļdarbs „Odiseja”, kurā galvenais varonis zākā Poseidonu, rezultātā viņš saņem dieva dusmas- ilgi klejo pa jūrām līdz nonāk savā dzimtenē.)
Sākotnēji ļaudis lietas fetišizēja (fetišs - priekšmets, kam tiek piedēvēts pārdabisks, maģisks spēks). Jebkurš priekšmets pirmatnējā cilvēka acīs varēja kļūt par dvēseles mājokli, pārdabisku spēku patvērumu. Tā Zevu kādā no Peloponēsas pilsētām pielūdza kā akmens piramīdu, bet Arkādijā kā kolonnu. Savukārt Hēru Boiotijā saskatīja koka stumbrā. Nereti Zevu saista ar ozoliem. Dodonas pilsētā ap Zeva svētnīcu bijusi ozolu birzs, kurā priesteri tulkojuši varenā dieva gribu pēc koku lapu šalkām.
Fetišizēti tiek arī dzīvnieki, kas vēlākajos mītu variantos minēti kā viena vai otra dieva simboli. Dievu valdnieka Zeva pavadonis ir ērglis. Tā simboliskās nozīmes pamatā ir tādas ērgļa īpašības kā spēks, izturība, lidojuma augstums. Atēnas atribūts ir pūce. Pūce spēj redzēt tumsā, tālab to uzskatīja par gudrības iemiesojumu. Savukārt Afrodītes putns ir balodis.
Olimpa dievu uzvara nekad nebija pilnīga, jo grieķu tauta nekad nebeidza ticēt ļaundabīgajam mirušo spēkam un neļāva sev atņemt akmens un koka elkus.
Grieķu mitoloģiskajiem priekšstatiem bija noteikta shēma, noteikta kārtība, no kā kas radītie; kas bijis iesākumā, kas pēc tam.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1155627
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties