Grieķija bija pirmā zeme Eiropā, kurā izveidojās valstis, pastāvēja augsti attīstīta kultūra, kas ir tagadējās Eiropas kultūras pamatā, izveidojās sabiedriskās attiecības, kuras ir pamatā mūsdienu demokrātijai. Seno grieķu civilizācijas idejas un tradīcijas būtiski ietekmēja visu Rietumu puslodi, tāpēc to sauc par rietumu civilizācijas šūpuli.
Pirmie cilvēki Grieķijā.
Grieķijas teritoriju cilvēki apdzīvoja jau pirms 50 tūkstošiem gadu. 6. – 7. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras Grieķijas iedzīvotāji sāka nodarboties ar zemkopību un lopkopību. Ar 3. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras sākās bronzas laikmets, Grieķijā attīstījās pirmās pilsētas. Grieiķijā ienāca indoeiropiešu ciltis. Iespējams, ka tas bija hetu ciltis no Mazāzijas pussalas. Diemžēl nav zināms, kādai tautu grupai piederēja vissenākie Grieķijas iedzīvotāji.
Ar 2.gadu tūkstoša pirms mūsu ēras pāri Balkānu kalniem Grieķijā ienāca tagadējo grieķu senči no Donavas upes apgabaliem. Tā kā Grieķijas apgabali bija nošķirti, veidojās arī atšķirīgas sengrieķu cilšu valodas izloksnes, dzīvesveids, kultūra, sabiedriskā organizācija.
Kamēr Ziemeļgrieķijā ciltis dzīvoja ģints kopienas apstākļos, Grieķijas dienvidos jau bija pilsētvalstis, attīstījusies māksla, amatniecība, ieviesusies rakstniecība, izvērsusies tirdzniecība. Pirmās pilsētvalstis Grieķijas teritorijā izveidojās ap 20. – 17. gadsimtu pirms mūsu ēras Krētas salā.Pirmās civilizācijas Krētā un Hellādā.
Krētas salas civilizāciju radīja Vidusjūras reģiona sena neindoeiropiešu tauta. Salai ir izdevīgs ģeogrāfisks stāvoklis. Seno Austrumu civilizāciju tuvums un tas, ka līdz 15. gs. otrajai pusei p.m.ē. nebija arēju iebrukumu, ļāva šeit agri attīstīties augstai patstāvīgai kultūrai. Šajā kultūrā ir jūtama stipra Seno Austrumu kultūru ietekme. 2 gs. Sakumā pirms mūsu ēras salā saka aktīvi saimniecībā izmantot bronzu un sākās lielu piļu celtniecība Knosā, Faistā, Mallijā, Zakro. No vairākām pilsētām visievērojamākā bija Knosa, tās pils sastāvēja vairāk kā no 800 istabām ar ūdensvadu un kanalizāciju.…
