Darba nosaukums ir Grieķijas tūrisma sektors ekonomiskās krīzes laikā no 2005. līdz 2010. gadam.
Darba mērķis ir izpētīt ekonomiskās un finansiālās krīzes ietekmi uz tūrismu Grieķijā.
Tēma tika izvēlēta pēc viesošanās Atēnās, laikā, kad valstī norisinājās streiki. Salīdzinot redzēto ar masu medijos atspoguļotu, autorei likās, ka situācija masu medijos tiek pārspīlēta. Kā arī tēma tika izvēlēta pēc vasaras prakses iespaida. Prakse norisinājās Sheraton Rhodes kūrortā/viesnīcā – Grieķijā. Laika gaitā apkalpojot klientus un uzzinot, ka 2011. gada vasara, kūrortam ir ienesīgāka par iepriekšējo, autore nolēmu izpētīt, kā krīze ietekmē tūrismu - pozitīvi vai negatīvi, kas piesaista tūristus, un kā Grieķija cīnās ar ekonomikas problēmām un parādu atmaksāšanu.
Autores izmantotās darba metodes bija literatūras, statistikas datu studijas, Grieķijas ekonomikas un tūrisma rādītāju horizontālā un vertikālā analīze.
Galvenais pētāmais jautājums bija noskaidrot, kā ekonomiskā krīze ir ietekmējusi Grieķijas ekonomiku un tūrismu.
Darba pirmajā nodaļā tiek aplūkotas svarīgākie jēdzieni, kas saistīti ar ekonomiku, ekonomiskā situācija Grieķijā un pārdzīvotās krīzes Grieķijā no 2005. līdz 2010.gadam
Darba otrajā nodaļā tiek aplūkoti svarīgākie jēdzieni, kas saistās ar tūrismu, kā arī tiek atspoguļota informācija par Grieķijas tūrisma sektora vispārīgo apraktu un to saistītiem rādītājiem un nākotnes vīziju.
Darba trešajā nodaļā tiek salīdzināts tūrisma un ekonomikas rādītāji, lai redzētu, kura nozare ir vairāk cietusi, pa pamatu ir izmantoti statistikas dati, to salīdzināšana.
Darba ceturtajā nodaļā tiek aprakstīta autores personīgo pieredze pēc 2011.g. viesošanās Atēnās un Rodas salā, kā arī Grieķijas uzņēmēju un Rodas salas iedzīvotāju viedoklis par situāciju, kas norisinājās Grieķijā 2011.g.
Autore izmantoja literārus un elektroniskus resursus, kā arī intervijas.
Galvenie secinājumi ir tādi, ka Grieķijas valsts ekonomiskā attīstība ir norietējusi cikliski. Laikā no 2005.g. līdz 2010.g. Grieķija ir pārdzīvojusi kāpuma, virsotnes un lejupslīdes fāzes. Galvenais krīzes cēlonis ir tāds, ka grieķi nepievērsa pastiprinātu uzmanību ekonomikai, izšķērdīgi dzīvoja pāri saviem līdzekļiem uz citu valsts rēķina, kas noveda Grieķiju līdz krīzei un lieliem valsts parādiem, kaut gan paši grieķi tā neuzskata.
Pieejamā elektroniskā informācija par Grieķijas ir pretrunīga un nekorekta. Informācija grāmatās ir novecojusi. Statistikas dati ir pilnībā apkopoti par 2009.g. un 2010.g., bet par 2011.g. nav pilnībā nokomplektēti statistikas dati.
Krīze Grieķijā vairāk izpaužas centrālajā daļā kā salās. Neraugoties uz krīzi tūristi turpina apmeklēt Grieķiju par spīti nestabilai situācijai, kas norisinās valstī. Grieķi ir veiksmīgi izmantojuši situāciju, kad tūristu skaits Grieķijā ir palielinājies. Ir izveidota jauna tūrisma projektu „Pievienojies mums Grieķijā”, lai piesaistītu vēl vairāk tūristu.
Galvenā nozare, kurā Grieķija var pie esošās situācijas nopelnīt ir tūrisms, kas nes pelņu ekonomikai, bet tas krasi nemaina maksājumu bilanci, jo Grieķijai ir milzīgs valsts parāds, kas pārsniedz 300 miljardu eiro, līdz ar to nauda, kas ienāk no tūrisma sektora pazūd, lai atmaksātu investoriem aizdevumu procentus.
Grieķijas patlaban atrodas iedobumu fāzē. Lai sasniegtu atveseļošanās jeb kāpuma fāzi, būs nepieciešami vairāki gadi, bet vairāki gadu desmiti būs vajadzīgi parādu atmaksai. Grieķiem ir jāiemācās dzīvot taupīgi, jo paši ir panākuši tādu stāvokli, kādā Grieķija atrodas. Un ne tūrisms, ne aizdevēji neglābs valsti, ja paši Grieķi nespēs atteikties no nauda izšķērdības un nedzīvos ekonomiski.
Nākotnē tiek plānots vairāk pievērst uzmanību tūrismam. Tiek plānots veidot jaunus tūrisma produktus un mainīt tūristu asociācijas ar Grieķiju, lai tā neasociējas tikai ar pludmali un sauli, bet arī ar kultūru un kultūras mantojumu.
