Ievads
Šajā Dienvidbalkānu valstī dzīvo viena no Eiropas senākajām tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena, notikumiem bagāta vēsture. Un tomēr tikai 1892. gadā Grieķija izcīnīja savu neatkarību no turkiem, bet dažas salas tai tika pievienotas vēl 1947. gadā. Grieķija, Hellāda... Tie ir vārdi, ko zina visā pasaulē. Tie ir sinonīmi civilizācijai, demokrātijai, kultūrai, mākslai un filozofijai. Homēra eposi, Eshila, Sofokla un Eiripīda traģēdijas un drāmas, vēsturnieka Hērodota, filosofu Demokrīta, Platona un Aristoteļa darbi kļuva par stūrakmeni Rietumeiropas civilizācijai, kad tā tikko sāka veidoties. Senās Grieķijas ieguldījums nav pazudis bez pēdām, nav izgaisis gadsimtu un gadu tūkstošu ritējumā, tas ir izturējis laika pārbaudi, mums ienākot 21. gadsimtā.
2. Ģeogrāfiskais novietojums
Grieķija aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu, kas atrodas Eiropas dienvidos, un vairākus simtus nelielu salu apkārtējās jūrās. Lielākā Grieķijas pussala ir Peloponēsas pss. Grieķiju apskalo Vidusjūra, Egejas, Krētas, Mirtejas, Ikarijas, Jonijas, Trāķijas un Adrijas jūras. Grieķija robežojas ar Dienvidaustrumeiropas valstīm Albāniju, Maķedoniju, Bulgāriju, un arī ar Turciju.
3. Teritorijas ģeoloģiskā uzbūve
Valsts atrodas uz Eirāzijas plātnes. Šī teritorija atrodas Alpīnā krokojuma tektoniskajā apgabalā. Tā veidojusies apmēram 200 miljonus gadu atpakaļ, un šī krokošanās vēl joprojām turpinās. Austrumu un ziemeļaustrumu daļā kalnus veido paleozoja un mezozoja kristāliskie slānekļi un marmors. Austrumu daļā prekembriju gneisu un granītu atsegumi. Rietumu daļā juras, krīta, paleogēna un neogēna ieži. Grieķija atrodas zemestrīču izplatības rajonā, un tādēļ pastāv iespēja, ka šeit var notikt arī kāda postoša zemestrīce. Postošākā zemestrīce šajā apvidū ir notikusi 1953. gadā, Jonijas salās.
4. Reljefs un derīgie izrakteņi
…