Geogrāfiskais stāvoklis
Grieķijas teritorija ir stipri sadrumstalota, tai ir ļoti izrobota, vairāk nekā 4000km gara krasta līnija. Atrodas Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalas dienvidu daļā, un uz daudzām Vidusjūras salām. Dienvidrietumos to apskalo Jonijas jūra, dienvidos Vidusjūra, austrumos Egejas jūra. Teritorijas dienviddaļā dziļi sauszemē iestiepjas divi līči, kas gandrīz nošķir Peloponēsas pussalu no pārējās Grieķijas. Valsts robežojas ar Albāniju, Bulgāriju, Turciju un Maķedoniju. Grieķijas teritorija ir kalnaina. Lielākā kalnu grēfa ir Pindu kalni. Grieķijas kalni ir jauni, un to veidošanās procesi joprojām turpinās, tapēc valstī diezgan bieži notiek zemestrīces. Saimniecība
Lauksaimniecība.
Grieķijas zeme ir kalnaina, tikai apmēram trešo daļu valsts teritorijas iespēkams apstrādāt. Valsts trešā daļa iedzīvotāji nodarbināti lauksaimniecībā, lai gan ausgne nav auglība, un to ir jāapūdeņo. Lauksaimniecības nozari stipri atbalsta valsts, un tā saņem lielu palīdzību no Eiropas Savienības, kurai Grieķija pievienojās 1981.gadā. Vairākums lauku saimniecību ir mazas un pieder vienai ģimenei. Tajās audzē siltummīlošus augus: olīvas, vīnogas, citrusaugļus, vīģes, kukurūzu, miežus, kviešus. Galvenā lauksaimniecības ražotā eksportprece ir tabaka, nozīmīgs ir arī kokvilnas, olīveļļas un Grieķijas sieru eksports. Valstī audzē arī daudz aitu un kazu. …
