Valsts valoda: jaungrieķu, grieķu valoda
Galvaspilsēta: Atēnas
Lielākās pilsētas: Atēnas, Saloniki, Patras, Pireja, Hērakleja, Larisa, Vola, Halkida, Kavala, Irakliona
Prezidents: Karols Papulijs
Premjerministrs: Kostass Karamanliss
Platība: 131 940 km2
Iedzīvotāju skaits(2004): 10 665 989
Neatkarība: no Osmaņu impērijas 1821. gada 25. martā
Valūta: eiro/EUR (no 2002. gada)
Laika zona: UTC +2
ANO: loc. no 1945.g.
ES: loc. no 1981.g.
NATO: loc no 1952.g.
Robežvalstis: Albānija, Maķedonija, Bulgārija, Turcija
Salas: Krēta, Eiboja, Lesba, Roda, Hija, Kefalinija, Kerkīra, Lemna, Sama
Jūras: Egejas j., Jonijas j., Krētas j., Vidusjūra
Reliģija: 98% ir grieķu pareizticīgās baznīcas pārstāvji, 1.3% musulmaņi, 0.7% citu ticību pārstāvji.
alsts DA Eiropā, aizņem Balkānu pussalas D daļu un salas Egejas, Jonijas jūrās un Vidusjūrā. Robežojas ar Albāniju, Maķedoniju, Bulgāriju, Turciju. Robežu kopgarums 1210 km, krasta līnija 13676 km. Apmēram 1/5 teritorijas aizņem salas. Lielākā sala ir Krētas sala. Piekraste stipri izrobota.
Parlamentāra republika no 1974.gada 8.decembra. Valsts galva prezidents, valdību vada premjerministrs, likumdevējs - parlaments (300 deputāti). Neatkarību ieguva 1829.gadā no Turcijas. Senā Grieķija - Rietumu civilizācijas sākotne. Grieķi te ienāca 2000.-1700. g. p.m.ē., pēc tam uzplauka Mikēnas kultūra, kuru 12.gs. p.m.ē. nopostīja doriešu iebrukums. Vēlāk bija pilsētvalstis: Atēnas un Sparta. 146.g. p.m.ē. Grieķija kļūst par Romas impērijas sastāvdaļu. Pēc Romas impērijas sairšanas 395.gadā Grieķija iekļāvās Bizantijas valstī. 1460.gadā valsti iekaro turki. No 1967. līdz 1973.gadam valstī valda militārā hunta. 1975.gada 11.jūnijā pieņemta jaunā konstitūcija. …
