Dzīvojamās un sabiedriskās ēkās visvairāk tiek būvētas koka grīdas, jo tās ir siltas, izskatīgas un pietiekami izturīgas. Vislētākā ir dēļu grīda, ko novieto uz guļšņiem vai koka sijām.
Pēc atrašanās vietas grīdas iedala pirmā, otrā utt. stāva grīdās. Īpaša uzmanība jāpiegriež pirmā stāva grīdām, jo tās visvairāk pakļautas mitruma ietekmei, sāk trupēt un dažu gadu laikā kļūst pilnīgi nederīgas.
Nekādā gadījumā grīdas guļšņu nedrīkst likt uz nenoraktas augsnes, jo tā veicina koksnes trupēšanu. Nav pareizi, ja uz augsnes kārtas liek smilšu vai izdedžu pildījumu, jo tas uzsūc mitrumu. Lai aizkavētu gulšņu trupēšanu, daži celtnieki pildījumam piejauc kaļķus, bet tam nav nkādas nozīmes, jo kaļķi nesatur koksni konservējošas vielas.
Līdzšinēja prakse ir pierādījusi, ka pietiekami labu pirmā stāva koka grīdu var izbūvēt pēc šādiem paņēmieniem: aukstā grīda bez pagrīdes, aukstā grīda ar silto pagrīdi un siltā grīda ar auksto pagrīdi.
Auksta grīda bez vaļējas pagrīdes. To sekmīgi var lietot tādās vietās, kur ir zems gruntsūdens līmenis vai ēkai ir augsti virspamati.
Liekot aukstās grīdas bez pagrīdes, vispirms jānorok visa augsnes kārta apmēram 0,5 m, bet, ja ir kūdra, tad arī viss kūdras slānis. Jāizlauž celmi, saknes un jānovāc skaidas. Pagrīde jāpiepilda ar granti, smiltīm vai būvgružiem bez koka daļām, jānolīdzina un jānoblietē.…
