Rainis ir teicis ļoti pamatotus vārdus: ‘’Kas zina, ko grib, spēj visu, ko grib.’’ Par gribu būs šis darbs, jo bieži vien mēs pieskaramies savā ikdienā šim procesam, un bieži nākas secināt, ka tā ir ļoti vāja. Un šo,vienu no svarīgākajām psiholoģijas problēmām – gribas aktivizēšana, kam īpašu uzmanību jāpievērš jau agrās bērnības posmā ,šajā darbā es aplūkoju. Manuprāt, šī problēma ir ļoti aktuāla un nozīmīga, it sevišķi mūsdienu straujajā dzīves ritumā. Šī pašlaik ir viena no tām problēmām par kuru daudz diskutē, analizē šo jautājumu.
.Griba kā cilvēka spēja rīkoties atbilstoši paša izvirzītiem mērķiem un vērtībām,neraugoties uz ārējiem un iekšējiem šķēršļiem, interesē ne tikai pedagogus un psihologus. Ar šo jautājumu nodarbojas arī filozofi, kuru atziņas pedagogiempalīdz veidotzinātniski pamatotu pasaules redzējumu. Filozofi skata gribu kā aktivitāti, kas liek cilvēkam pievērsties sev un savai aktivitātei. Pedagoģija ir orientēta uz filozofisku un ētisku apceri.
Es izvēlējos rakstīt zinātnisko darbu psiholoģijā, zinātnē, kas pēta psihiskas parādības un izmanto iegūtās zināšanas, lai izkoptu cilvēku spējas un darītu viņus apmierinātus ar dzīvi. Psiholoģijas zināšanas var izmantot dažādās dzīves jomās. Tas ir viens no iemesliem,kāpēc par šo tēmu es gribēju rakstīt. Vēl šis darba temats ļoti cieši ir saistīts ar pedagoģiju, kas ir zinātne par audzināšanu un tas ir mērķtiecīgi organizēts dzīves daarbības process, kurā audzēkņi attīsta un realizē personīgi nozīmīgas attieksmes pret sevi, ctiem, cilvēkiem, darbu, kultūras vērtībām, sabiedrību un valsti.…