Šajā darbā es vēlos dziļāk izpētīt saistību starp grēku, nāvi un attaisnošanu apustuļa Pāvila vēstulē romiešiem. Vēlos arī noskaidrot sakarību starp to, kā šīs lietas skaidro Pāvils un kā tās ir izprastas un izskaidrotas citās Bībeles grāmatās. Vēlos noskaidrot cik lielā mērā Pāvils, rakstot vēstuli romiešiem, ir iespaidojies no pārējām Bībeles grāmatām. Uz visiem šiem jautājumiem centīšos rast atbildes šajā darbā.
“Tā tad: Kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un caur grēku – nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.” Caur grēku visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve… C. H. Dodds savā grāmatā par apustuļa Pāvila vēstuli romiešiem raksta, ka nevar pilnīgi skaidri apgalvot, ka Grēkā Krišanas aina, kā tā ir aprakstīta 1. Mozus grāmatas 3. nodaļā, stāsta, ka Ādams jau būtu radīts kā nemirstīgs; nevar apgalvot, ka Genesis liecinātu, ka tikai dēļ Ādama nepaklausības un pirmā grēka izdarīšanas, viņa un vēlāk arī visu cilvēku dzīvēs ienāca nāve. To, ka Ādams ticis radīts kā nemirstīgs, pieņēma jūdu domātāji apustuļa Pāvila laikā. Mani šis C. H. Dodda pieņēmums, ka Ādams jau no radīšanas sākuma varētu būt bijis mirstīgs, nešķiet pieņemams, lai arī 1. Mozus grāmatā nevienā vietā nav skaidri apgalvots pilnīgi pretējais. Ir ļoti grūti iedomāties, kā gan varētu savienot Paradīzes svētlaimi, kāda tā ir aprakstīta Radīšanas grāmatā, ar nāves ciešanām un briesmām. Tādēļ arī nevaru piekrist C. H. Dodda domām par šo tematu.
…