Gredzens kristīgā draudzē – laulības zīme, - saka mācītājs, savienojot rokas laulātiem draugiem. Gredzenu pazīst ne tikai kristīgā draudzē. Gredzens pazīstams jau sen pirms kristīgās ticības nodibināšanas.
Latviešu tautas dziesmās gredzens vispirms pazīstams kā rotas lieta, greznuma priekšmets, kas saista uzmanību ne tikai ar materiālu, bet ar formu, izpauzdams valkātāja bagātību.
Gredzenam ir liela nozīme sievietes un vīrieša dzīvē, kas izteic viņu savstarpējās saistības un pienākumus. Laikam nav cilvēka, kurš mūžā nebūtu uzvilcis pirkstā gredzenu. Vēlējāmies vairāk uzzināt par šo rotu, izpētīt kā vēsturiski tas ir mainījies.
TĒMAS IZVĒLE
Apkopojot dažādos mācību priekšmetos uzkrātās zināšanas, kā arī ikdienā sastopoties ar dažādu informāciju par gredzenu veidiem, materiāliem, ietekmi uz veselību, pielietojuma mērķiem u.t.t., radās vēlēšanās šo jautājumu pētīt dziļāk.
HIPOTĒZE
Gredzena formas un rakstu zīmju mainīgums gadsimtu laikā un to ietekme uz cilvēka organismu.
DARBA MĒRĶIS
Gredzena pirmsākumi un tā attīstība gadsimtu gaitā.
UZDEVUMI
1. Sameklēt materiālus atbilstoši tēmai.
2. Apkopot iegūto informāciju.
3. Veikt pētījumu par faktoriem, kas ietekmē gredzena izvēli.
4. Apkopot intervijas.
METODES
1. Literatūras un interneta resursu atlase un analīze.
2. Analītiski personīgās pieredzes apkopojums un analīze.
3 .Aptauja.
Gredzeniir metāla, kaula vai cita materiāla stīpiņa ko valkā pirkstā. Gredzenus pazinušas jau senās austrumu tautas (ēģiptieši, arābi u.c.) kā arī grieķi un romieši. Ziemeļeiropā gredzens kā pirkstu rota pirmoreiz parādās agrā bronzas laikmetā.
Cēsu muzeja arheoloģiskajos izrakumos ir atrasti daudzi bronzas gredzeni ar dažādiem gredzenu aprakstiem un izmēriem. Visiem šiem gredzeniem ir nepieciešama konservācija. Kartotēkā tika izpētīts, ka ir arī gredzeni, kas saglabājušies kopā ar pirkstu kauliņu. (Pielik.Nr.29 – 39) (Pielik.Nr.27, att.51, 52.) (Pielik.Nr.28, att.53, 54)…
