IEVADS
Grāmatvedības uzskaiti un organizāciju nosaka likums „Par grāmatvedību” , kas attiecas uz komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un ārvalstu komersantu pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām partijām un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.
Likums nosaka, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.
Valsts un pašvaldības budžeta iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti, paredzot vienotu uzskaites principu un grāmatvedības kontu plāna pielietošanu atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību normām, Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un Starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, kā arī saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību”, likuma „Par budžetu un finanšu vadību”, Ministru kabineta un citiem izdotajiem normatīvajiem aktiem.
Pašvaldība pārskatus sagatavo saskaņā ar uzkrāšanas principu, grāmatvedības uzskaitē pielieto tos grāmatojumus, kas atbilst pašvaldības darījumu būtībai. Grāmatojumi veicami saskaņā ar Latvijas Republikas Finanšu ministrijas ieteikumiem „Valsts un pašvaldību budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaite”, kas stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.
Pašvaldībās grāmatvedības uzskaites īpatnība, atšķirībā no uzņēmumiem ir tāda, ka, pašvaldības budžeta izdevumus uzskaita atbilstoši vadības funkciju klasifikācijai, pašvaldības budžeta izdevumus klasificē atbilstoši ekonomiskajām kategorijām un grāmatojumi tiek izdarīti dubultā ierakstā.
Diemžēl vairākas Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumu Nr.867 „Kārtība, kādā budžeta iestādes kārto grāmatvedību” normas, kas nodrošina pārskatos ietvertās informācijas pilnīgumu, piemēram, uzkrājumi paredzamām saistībām, kreditoru sadale ilgtermiņa un īstermiņa saistībās, nav paredzētas bilances shēmā atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.446 „Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtība”. Tāpat ir nepilnīgi izstrādāta budžeta izdevumu klasifikācija atbilstoši ekonomiskajām kategorijām attiecībā pret bilances kontu plānu, kas nenodrošina precīzu, vienotu grāmatvedības uzskaiti pašvaldībās kopumā, saskaņā ar grāmatvedības uzskaites pamatprincipiem atbilstoši darījumu ekonomiskajai būtībai.
Katra pašvaldība izstrādā nolikumu par grāmatvedības organizāciju un uzskaiti, kurā iekļauts kontu plāns, kas izstrādāts atbilstoši pašvaldības uzskaites specifikai. Nolikums par grāmatvedības organizāciju un kārtošanu ir saistošs visām pašvaldībai pakļautajām iestādēm.
Pētījums tika veikts Cēsu rajona Amatas novada domē, kuras pakļautībā ir sešas pašvaldības budžeta iestādes:
- pirmsskolas izglītības iestāde „Kastanītis”:
- Drabešu sākumskola;
- Amatas pamatskola;
- Ieriķu pamatskola;
- Drabešu internātpamatskola;
- Spāres speciālā internātskola.
Katrai pakļautai iestādei ir atsevišķs konts bankā, gada beigās tās iesniedz domei nepabeigto bilanci.
Studiju darba mērķis ir izpētīt pašvaldībā ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu, pašu kapitāla un kreditoru uzskaites principus un grāmatojumus, atklājot uzskaites īpatnības un problēmas, kā arī izstrādāt priekšlikumus grāmatvedības uzskaites pilnveidošanai.
Studiju darba uzdevumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, noteikti:
1) pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, izpētīt grāmatvedības uzskaites pamatprincipus un to pielietojumu pašvaldībā;
2) izvērtēt izstrādāto kontu plānu un grāmatvedības uzskaiti pašvaldībā;
3) analizēt saimniecisko darījumu uzskaiti un grāmatojumus pašvaldībā;
4) izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus grāmatvedības uzskaites pilnveidošanai.
Pētīšanas metodes ir ekonomiskās analīzes un empīriskās izziņas metode.
Pētījuma periods
2006.gads, jo šajā laika periodā strauji mainās likumdošana attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti pašvaldībās.
Izmantotās literatūras veidi ir mācību literatūra, Latvijas Republikas normatīvie dokumenti, vispārējā un speciālā ekonomiskā literatūra, periodiskie izdevumi un internetā publiskotie materiāli.
1. PAŠVALDĪBAS GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITI REGLAMENTĒJOŠIE TIESĪBU AKTI
…
