SECINĀJUMI
Izstrādājot šo darbu autors ir nonākusi pie vairākiem secinājumiem, kā rezultātā tika izstrādāti arī priekšlikumi:
1. Nekustamais īpašums ir atsevišķi pastāvoša dzīvojamā ēka, kas ir nodota ekspluatācijā un saskaņā ar kadastrālās uzmērīšanas lietu ir dzīvojamā māja, sastāv no vismaz viena nekustamā īpašuma, kā arī vēl vismaz viena nekustamā īpašuma, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas, kā arī kurā ietilpst koplietošanas telpas un kopīpašumā esošās daļas, kas atrodas dzīvokļu īpašnieku kopīgā īpašumā;
2. Nekustamais īpašums, kas ir pilnībā sadalīta dzīvokļu īpašumos, vērtējama kā komplekss tiesību objekts, jo tās sastāvā ir vēl vairāki tiesību objekti, kas saskaņā ar Nekustamais īpašums pārvaldīšanas likumu un Nekustamā īpašuma īpašuma likumu tiek pakļauts nekustamā īpašuma īpašnieku kā kopības tiesiskajai varai. Lai arī Nekustamā īpašuma īpašuma likumā ir paredzēti vairāki dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas veidi, uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm ne vienmēr ierodas pietiekošs īpašnieku skaits, lai kopsapulci varētu atzīt par lemttiesīgu, kā arī pārējie dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanas veidi prasa fizisku klātesamību. Līdz ar to autors piedāvā papildināt Nekustamā īpašuma īpašuma likuma 18.panta otro daļu papildināt un izteikt šādā redakcijā: (2) dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:
1) dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē (19.pants);
2) nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā (20.pants);
3) citādi savstarpēji vienojoties (21.pants).
4) elektroniski (211.pants)
Tā kā tiek mainīta Nekustamā īpašuma īpašuma likuma 18.panta otrā daļa, tad Nekustamā īpašuma īpašuma likums papildināms ar 211.pantu šādā redakcijā:
(1) dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — elektroniski, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
…