Secinājumi
Lasot šo grāmatu, es tajā ļoti iedziļinājos. Lai gan neuzskatu, ka grāmata ir uzrakstīta perfekti, tā tomēr aizrauj ar savu stāstu un tā notikumiem. Katra nodaļa beidzas ar kādu intrigu un tas neļauj grāmatu nolikt vienkārši malā, vienmēr gribas zināt, kas būs tālāk un tālāk. Lasot šo grāmatu tu it kā pats apzinies, ka nelasi kvalitatīvu materiālu, bet tajā pašā laikā šajā grāmatā ir kaut kas tāds, kas liek lasīt tālāk.
Grāmatas pirmā daļa un pēdējā (‘’Grejs’’) bija visinteresantākā, jo tajās nevar zināt visu ko varonis kā domā. Nevar zināt kā norisināsies viņu attiecības no viņu skatu punktiem. Abas pārējās daļas jau bija garlaicīgākās, jo Kristjena problēmas saknes jau bija uzzinātas un viss bija saprasts kāpēc viss tā ir.
Bet pats stāsts ir interesants. Es ļoti bieži smaidīju. Bija arī reizes, kad asariņa nobira, jo citi momenti ir pilnīgi šokējoši un neparedzami. Visinteresantākās ir Kristjena un Anastasijas sarakstes e-pastā, jo tajās viņi viens otru pavelk aiz zoba, kas jebkurām attiecībām piedod asumiņu. Taču šajā grāmatā ir arī ļoti kaitinoši momenti. Piemēram, visu laiku atkārtojas trīs Anastasijas darbības – sarkšana, košana lūpā un acu izvalbīšana. PILNĪGI VISU LAIKU. Lai kas notiktu, vienmēr būs kāda no šīm trim darbībām, kas notiks. Un Kristjena apbrīnošana visu grāmatu laiku. Nepārtrauktā skaistuma sludināšana. Protams, vīrietis ir pievilcīgs, bet tas jau nav jāatgādina visu daļu garumā. Šajā ziņā ļoti noder daļa ‘’Grejs’’ ,jo tad tas viss ir no Kristjena skata punkta un tur viņš pats sevi neapbrīno un arī Anastasijas izskats viņas acīs ir tieši tāds pats, kāds būtu jebkuram vīrietim, kas kādā meitenē ir iemīlējies līdz ausīm.
…