Zinātniski pētnieciskā darba tēmu izvēlēties sanāca ļoti nejauši. Staigājot pa Rīgas ielām nonācu pie secinājuma, ka grafiti ir mūsu jaunās paaudzes māksla un pašizpausmes veids. Un lai kā arī kāds no mums to vēlētos vienkārši izslēgt no savas dzīves, tas vairs nebūtu iespējams. Grafiti ir visur – uz sienām, uz tramvajiem, tramvajos, uz jumtiem, vilcieniem, tiltiem, kafejnīcās, dzīvokļos, kāpņu telpās un visur citur kur vien dodamies un kur saskaramies ar apkārtējo vidi.
Mākslas veids, ar kuru, manuprāt, cīnīties vairs nav iespējams. Grafiti mūsdienās pārņēmis ikvienu lielpilsētu un ir daļa no mūsu tagadējās dzīves. Domas par grafiti ļoti strikti atšķiras. Daži to uzskata par vandālismu, citi par vieglas naudas pelnīšanas veidu, citi par augstākās klases mākslu.
Viens no iemesliem kādēļ nolēmu veidot darbu par šādu tēmu bija, jo vēlējos pievērst sabiedrības uzmanību šim mākslas veidam un kaut mazliet atspoguļot grafiti no pozitīvās puses un ļaut cilvēkiem uzzināt ko vairāk par to un varbūt pat sākt novērtēt šo izpausmes veidu un to izprast. Kā arī iepazīt un vairāk uzzināt par cilvēkiem, kas rada šos darbus un kādēļ viņi tieši sevi izpauž grafiti mākslā, nevis kur citur.
Vācot informāciju, intervējot un sarunājoties ar pašiem māksliniekiem, mēģināšu pierādīt ka grafiti nav tikai vandālisms, bet gan māksla.…