Grafiti kā ielu māksla vai vandalisms Rīgas publiskajā telpā

Secinājumi
Darbā izvirzītais mērķis ir sasniegts. Ir apkopots daudzveidīgs materiālu klāsts, kurā aplūkots grafiti un vandalisms no dažādiem aspektiem.
Darbā izvirzītie uzdevumi ir izpildīti. Atlasīti likuma panti, kuri ietekmē grafiti zīmēšanu, izpētīts grafiti kultūras pirmsākums, attīstība gan Amerikā, gan Latvijā, tā iezīmes. Katrs darbs analizēts balstoties uz iepriekš izveidotu kritēriju sistēmu.
Teorētiskajā daļā secināts:
• Grafiti pirmsākumi meklējami jau krietni pirms mūsu ēras, un tā pamatidejas nekādi nav saistītas ar citu īpašumu bojāšanu.
• Lielākajā daļā pasaules grafiti ir pieņemts kā viens no mākslas veidiem, kuru darbi tiek izlikti izstādēs, prestižos mākslas muzejos un pārdoti izsolēs par lielām naudas summām.
• Rīga ir viena no retajām Eiropas lielajām pilsētām, kurai nav savas brīvās sienas, kur ar grafiti var nodarboties legāli.

Praktiskajā daļā secināts:
• Rīgas pilsētvidē atrodami pietiekami daudz kvalitatīvu grafiti darbu.
• Vairums darbu harmoniski iekļaujas apkārtējā vidē un pat paslēpj nepilnības (nolupušas māju sienas, apdzeltējušas fasādes).
• Grafiti palīdz veidot konkrētās vietas identitāti (sauklis “Teika nemirst” (skatīt 2. tabulas 15. attēlu) atrodams Rīgas Teikas vidusskolas skolas himnā).
• Mākslu no vandalisma šķir tikai tā autora iepriekšējie nodomi.

…