punkts (dot) – atsevišķs luminosfora elements.
triāde( triad) – trijstūris no trijiem punktiem (sarkana, zila un zaļa). Maksimālo monitora izšķirtspēju nosaka triāžu skaits.
pikselis (pixel) – vienas krāsas punktu grupa.
izšķirtspēja (resolution) – pikseļu skaita attēlošana pa horizontāli pret pikseļu skaitu pa vertikāli vienā collā (2,54cm). Izšķirtspēju iespaido punktu kvalitāte un izmērs.
Normālas redzes uztveres gadījumā minimālā izšķirtspēja pie aptuveni 0,5 m attāluma ir 200 dpi.
graudainība (pitch) – attālums starp diviem vienas krāsas punktiem (mm).
Krāsu skaits (krāsu dziļums)
Cilvēka acs spēj izšķirt apmēram 350 000 krāsu toņu
Attēlus var iedalīt sekojošās grupās:
Divkrāsu (binārais) – 1 bits uz vienu pikseli. Melnbaltie attēli.
Pustoņu – 1 baits uz vienu pikseli (256 toņi). Pelēkā gradācija vai arī kādas citas krāsas pustoņu diapazons.
Krāsu attēli – no 2 bitiem uz pikseli un vairāk.
16 bitu krāsu dziļums (65 536 krāsu) – High Color
24 bitu krāsu dziļums (16,7 milj. krāsu) – True Color
32 bitu krāsu dziļums (4 miljardi krāsu)
48 bitu krāsu dziļums
Krāsu uztvere
Gaisma – tā ir redzamā elektromagnētiskā spektra daļa. Gaisma raksturojas ar viļņa garumu.
Krāsa – tā ir no redzamas virsmas gabaliņa saņemtās gaismas raksturojums.
Cilvēka acs tīklenē ir gaismas jūtīgi sensori, kuri jūtīgi pret elektromagnētiskajiem viļņiem. Kad uz šiem sensoriem nokļūst gaismas viļņi, tad tie dod signālu cilvēka smadzenēm. Pēc tam šis saņemtais signāls smadzenēs tiek interpretēts kā krāsa. Kāda krāsa tiek interpretēta smadzenēs, tas ir atkarīgs no attiecīgi saņemtā viļņa garuma. Piemēram, ja sensori saņems visus spektra viļņus vienāda garuma, tad cilvēka smadzenes interpretē baltu krāsu. Savukārt, cilvēka smadzenes nefiksē nevienu viļņa garumu no redzamā spektra, tad smadzenes ģenerē melnu krāsu. Tagad, kad ir noskaidrots, kā reaģē cilvēka acs un kā signāls tiek ģenerēts un apstrādāts cilvēka smadzenēs attiecībā uz krāsu, tad jāaplūko tieši kāda garuma viļņi ir katrai krāsai ko redzam.…
