Govs augļa mumifikācija

SECINĀJUMI

1. Kā biežākie mumifikācijas cēloņi ir dažādas infekcijas, piemēram, leptospiroze un govju virusālās diarejas vīruss, kā arī Vibrio fetus un pelējuma sēnītes, neosporoze, tritrihomonas infekcija, ģenētiskie faktori, kā arī nabas saites torsija un kompresija, placentas veidošanās defekti un traumas.

2. Izšķir divu veidu augļu mumifikācijas: hematiskā veida un papīrveida. Mumifikācijas patoģenēzes pamatā ir augļa bojāeja, kad nenotiek tā absorbcija. Tā vietā, notiek placentāro šķidrumu reabsorbcija un augļa un tā apvalku izžūšana. Līdz ar to dzemdes sienas cieši aptver augli un nenotiek arī tā izgrūšana. Hematiskās mumifikācijas gadījumā starp endometriju un augļa membrānām izveidojas dažāda lieluma hemorāģijas, bet papīrveida mumifikācijas gadījumā augļa membrānas izkalst, kļūst grubuļainas un šīs pārmaiņas atgādina pergamentu.


3. Mumifikāciju var diagnosticēt pēc arējām pazīmēm: tesmens nepalielināšanās, vēdera sienas vai augļa nepalielināšanās, kā arī dzemdību nesākšanās. Tomēr drošāka metode ir rektālā un vaginālā izmeklēšana, kā arī ultrasonogrāfija, kas pilnībā apstiprinās augļa mumifikāciju.

4. Ārstēšanā pamatā izmanto prostaglandīna F2 var izmantot arī prostaglandīna F2 un prostaglandīna E2 kombināciju, bet tas ir samērā dārgi. Var veikt arī dzeltenā ķermeņa nospiešanu vai arī ķeizargriezienu.
…