Gotikas ietekme uz Rīgas arhitektūru viduslaikos

Ornamentāls vēlīnās gotikas dekoratīvais gleznojums klājis zvaigžņu velves arī Rīgas Sv. Jāņa baznīcas draudzes telpas sānu kapelā. Atsevišķos dievnamos atrodami polihromu krāsojumu fragmenti – ģeometrizēti velvju ribu rotājumi. Telpu apdares liecības Rīgas profānajā arhitektūrā zudušas līdz ar seno pilsētas apbūvi.77 Senākā baznīcas daļa – draudzes telpas būvapjoms bija interesants ar plašo un augsto logu pret ziemeļiem pavērstajā gala fasādē un gotiskas formas perspektīvisko portālu.78
Glazētu ķieģeļu rūtojums virs Jāņa sētas t.s. ēzeļmuguras vārtu arkas un dekoratīvi iezīmētais vēlās gotikas portāla siluets, kā arī atlikušies klostera krustejas fragmenti liecina, ka šīs piebūves radušās 14. un 15. gadsimtā. Šī celtniecības perioda ieguvums bija viens no Baltijā izcilākiem dižgotikas pakāpju zelmeņiem virs galvenās ieejas. Tā ažūrās formas un sarkanajā mūrī iekļautās horizontālās balta apmetuma joslas liecina par renesanses tuvošanos.79

Nobeigums
Cilvēku domāšana viduslaiku beigās sāka mainīties – tuvojās renesanses laiks un cilvēks sāka sevi pārvērtēt – pamazām atmetot teocentrisko pasaules uzskatu un nostādot sevi centrā, tāpēc arī gotika tika vērsta uz augšu – tā bija saikne starp cilvēku un Dievu, cilvēks tika tuvināts dievišķākajai pasaulei.
Pamazām tika atmests arī tik ļoti viduslaikiem raksturīgais askētisms – gotikai piemīt krāšņums, parādās greznas vitrāžas, cilvēku reālāks atveidojums un tiek izcelts skaistums. Tie vairs nav tikai „formāli” atveidojumi – parādās atšķirības un kādi jau skaistuma kanoni.
Gotika sāka strauji izplatīties, jo tai piemita ne tikai greznība, bet tā saplūda arī ar laiku, kad sāka celt mūra ēkas – tā it kā aizsargāja pilsētu, gotika bija arī kā sacensība – kam lielāks dievnams, tas it kā ir varenāks, nu gluži kā ar pilsētas mūriem.
Nobeigumā varu teikt, ka cilvēku domāšanas maiņa viennozīmīgi ietekmē arhitektūru, mākslu un cilvēka dzīves attēlojumu.
…