Tēmu par G.F. Stenderu izvēlējos, jo man vienmēr ir interesējusi Latvijas vēsture un Vecais Stenders, kaut vācietis pēc tautības, ir ļoti cieši saistīts ar latviešu tautas vēsturi.
Darba mērķis- izpētīt Gotfrīda Frīdriha Stendera biogrāfiju un izzināt viņa ieguldījumu pedagoģijā.
Darba uzdevumi:
1.iepazīties ar literatūru par G. F. Stenderu, viņa darbiem;
2.sistematizēt un analizēt savāktos materiālus;
3.apkopot un izvērtēt iegūto informāciju;
4.izdarīt secinājumus par G. F. Stenderu un viņa ieguldījumu pedagoģijā.
STENDERA BIOGRĀFIJA
G. F. Stenders (Vecais Stenders) dzimis Lašu (tagad Daugavpils raj.) draudzes vācu mācītāja Hermaņa Konrāda Stendera ģimenē 1714. gada 27. augustā. Stenderi bijuši mācītāji astoņās paaudzēs. Gothards Frīdrihs pirmo izglītību guva tēva vadībā, pēc tam Bauera skolā Subatē, kur viņš sevišķi nodarbojās ar latīņu valodas apguvi. Laikā no 1736.- 1739. gadam Stenders studēja teoloģiju, vecās valodas un retoriku Vācijas augstskolās- Jēnā un Hallē. Hallē viņš arī pasniedza Frankes bāriņu namā.
Atgriezies Latvijā, Stenders strādāja par mājskolotāju Lielbērstelē, tad par skolotāju Jelgavas pilsētas vācu skolā un, sākot ar 1744. gadu, pildīja mācītāja pienākumus Lindes- Birzgales draudzē (tagad Ogres raj.). Tur viņš sāka mācīties latviešu valodu, īpaši no ļaužu mutes to noklausīdams. 1752. gadā nodega Birzgales pastorāta ēkas un sērgā aizgāja bojā ganāmpulks. Maz mantības Stenders paguva izglābt, un vērtīgākais, ko viņš aizveda uz Žeimi, kur viņš no 1753. gada strādāja draudzē, bija bagātīgi savāktie latviešu valodas materiāli un daži iesākti manuskripti. Žeimes laikā viņš tos pabeidza un daļēji arī publicēja. Plašajā, izkaisītajā draudzē viņš pārstrādājās un nopietni saslima. Atveseļojies viņš apņēmās savu amatu atstāt un 1759. gadā pārcēlās otrreiz uz Vāciju.…
