.)Visu mūžu Stenders interesējies par jaunākajiem virzieniem un sasniegumiem literatūras un zinātnes attīstībā, bijis Ljas 18. gs. Kultūras dzīves vērienīgākā un autoritatīvākā personība. Viņa literārā darbība plaša un daudzpusīga, rakstījis arī latīņu un vācu valodā.
(2.2)1759. devies uz Braunšveigu, kur Helmštetē izgatavojis hercogam ģeogr. Globusu. 1760. aicināts strādāt par jaundib. Kēnigsluteras reālskolas vadītāju. 1761. uzturējies Hamburgā, tad devies uz Kopenhāgenu , kur par Dānijas karaļa Frederika V kases līdzekļiem līdz 1765 izgatavojis divus globusus, nodarbojies ar zinātnēm un, iespējams, pasniedzis kādas privātstundas . 1765. caur Getngeni, uzkavējoties Pēterburgā, atgriezies Kurzemē (1766).
(2.1.)Dzīve. Stenders pirmās zināšanas guva mājās no tēva, mācījās Subates skolā un studēja teoloģiju Vācijā (1736 – 1739). Atgriezies Latvijā, Stenders strādāja par skolotāju. Pēc tam kādu laiku viņš uzturējās Vācijā, Dānijā, Pēterburgā, kur nodarbojās ar dabas zinātņu pētījumiem. Kopenhāgenā vēl tagad glabājas divi Stendera izgatavoti globusi. Laikā no 1766. gada līdz 1796. gadam viņš bija par mācītāju Sunākstes un Sēlpils draudzē. Joprojām viņš uzturēja sakarus ar Pēterburgas un Jelgavas akadēmijām. Latviešu valodas prasmē Stenders papildinājās, izaicinādams uz sarunām zemniekus un tūlīt uz tāfelītes pierakstīdams reti dzirdamus izteicienus. Viņš cītīgi rakstīja ziniskas un daiļliteratūras grāmatas latviski, arvien uzsākdams vēl nestaigātus ceļus. Latviešu literatūras vēsturē vislielākā nozīme viņa laicīgajiem prozas un dzejas darbiem. Uz kapa plāksnes viņš licis iecirst uzrakstu: „Latvis”.
…