Gothards Frīdrihs Stenders ir viena no nozīmīgākajām personībām Latvijas kultūras vēsturē, kura darbība 18. gadsimtā vicināja latviešu tautas izglītošanos un līdz ar to cēla kultūru. Stenders viens pats paveicis milzīgu darbu latviešu tautas labā, arī pats sevi nebaidīdamies nosaukt par latvi, kaut gan būdams daudz izglītotāks par tā laika vidusmēra latvieti. Varbūt tieši spēcīgā latviskā pārliecība ir tā, kas Stenderam likusi mērķtiecīgi veikt darbu tautas labā, pie kuras pats pieder. Viņš bijis daudzpusīgs cilvēks, kas neskopojās ar savam zināšanām un patiesi mēģināja radīt darbus, kas būtu saprotami tautai, precīzi un skaidri, kā arī patstāvīgi domāt rosinoši.
Stendera darbības stūrakmeņi ir kristietība (luterticība), apgaismības racionālisms un humānisms, kas caurstrāvo viņa daiļradi. Caur Stenderu latvietis tika patiesi iepazīstināts ar savu reliģiju - kristietību, kas līdz tam viņam bijusi diezgan sveša, tāla un neizprotama. Stenders latvieti tuvina kristietības idejām, padara ticību skaidrāku līdz ar to cilvēkam liekot domāt un saprast Dievu kā augstāko spēku, pasaules radītāju.
Neatsverams un milzīgs ir Stendera devums latviešu izglītības jomā. Pirmkārt jāatzīmē latviešu alfabēts un lasīšanas apguves metode, otrkārt - pirmās ābeces, kas latviešiem sniegušas pašizglītošanās iespējas. Treškārt, never nepieminēt Stendera dzeju un prozu, kas ir aizsākums latviešu laicīgajai literatūrai. Ceturtkārt, Stenders „Augstas gudrības grāmatā” lielos vilcienos un diezgan vienkāršoti tā laika latviešu sabiedrību iepazīstina ar zinātni. Turklāt Stendera grāmatu izdošana kļūst arī par nopietnu latviešu grāmatniecības aizsākumu.
Viens cilvēks ir paveicis lielu darbu veselas tautas labā, bez Stendera mērķtiecīguma un uzņēmības, bez viņa racionālā skatījuma uz tautas izglītošanu, kā arī bez kristietības ideju prizmas, caur kuru Stenders realizēja tautas garīgo izglītošanu, latviešu tautas sabiedrības kultūras attīstības procesi noritētu daudz lēnāk un iespējams citādāk.…
