Gods un cieņa ir mūžīgs strīds starp personām jau kopš seniem laikiem, ja agrāk vienmēr taisnība bija karalim, tad mūsdienās to aizsargā dažādi tiesību akti. Tādi paši tiesību akti aizsargā arī vārda brīvību. Ir skaidrs, ka vārda brīvība nav absolūta, taču gods un cieņa arī ir tīri relatīvs jēdziens, ko samērā grūti juridiski pamatot. Šajā brīdī arī rodas konflikts un referāta pamattēze – Kur beidzas vārda brīvība un sākas goda un cieņas aizskaršana?
Referātā tiks apskatīti vārda brīvības aizstāvošie likumdošanas akti, goda un cieņas aizstāvošie likumdošanas akti, kā arī īpaša nodaļa tiek veltīta politiķu, ierēdņu un tiesnešu privilēģiju apskatei. Referātā tiek arī apskatīta ļoti aktuāla tēma – rasu un etniskā naida kurināšana, kas arī pieskaitāma pie vārda brīvības ierobežojošiem un goda un cieņas aizskarošiem tematiem.
Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantā – Vārda brīvība1 termins “vārda brīvība” tiek tulkots no “freedom of expresions”, kas tiešajā tulkojumā nozīmē “izteiksmes brīvība”, tomēr LZA Terminoloģijas komisija (TK) atzīst, ka angļu valodas terminam freedom of expression, kas jēdzieniski saistīts ar nozīmi ‘tiesības brīvi (atklāti) paust savus uzskatus’, latviešu valodā atbilst šajā nozīmē jau tradicionāli lietotais termins vārda brīvība, nevis burtiskais tulkojums no angļu valodas “izteiksmes brīvība”. LZA TK pamatojas uz to, ka vārds izteiksme ir ‘domu formulējuma veids, stils’ (piem., dzejiska izteiksme, sarkastiska izteiksme), bet tiesību jomā runa ir par pašu domu, uzskatu paušanas faktu.2 Tomēr jāatzīst, ka freedom of expressions savā būtībā aptver daudz plašāku lauku, līdzās verbālai komunikācijai noliekot arī attēlus, mūziku, žestus u.c. Vārda brīvība publiskajā aspektā ietver arī preses brīvību. Tātad Satversmes 100.pantā lietotais termins “vārda brīvība” ietver arī jēdzienu “preses brīvība”.3 Līdz ar to šīs lietas ietvaros jebkurš preses brīvības ierobežojums plašākā nozīmē jāsaprot arī kā vārda brīvības ierobežojums.
Līdztekus ECK 10. pantam un Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas 19. (Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus: šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām) un 25. (1. Katram cilvēkam ir tiesības netraucēti turēties pie saviem uzskatiem.…
