Goda un cieņas aizsardzības tiesiskais regulējums

NOBEIGUMS
Jēdzieniem „gods”, „cieņa” un „reputācija” teorijā pastāv katram savs atšķirīgs skaidrojums, taču realitātē šie jēdzieni netiek nošķirti – tie visi tiek lietoti paralēli, apzīmējot vienu un to pašu tiesību aizskārumu, neizšķirot katra atsevišķa jēdziena nozīmi. ECK tieši nav paredzētas tiesības uz goda un cieņas aizsardzību, taču, attīstoties sabiedrībai un tehnoloģijām, ECK 8.pantā minēto tiesību uz privāto dzīvi tvērumā ir ietvertas arī tiesības uz goda un cieņas aizsardzību, tādējādi ļaujot savas tiesības aizsargāt arī personām, kuru tiesības uz goda un cieņas aizsardzību ir aizskartas. No ECK 8.panta izriet valsts pozitīvais pienākums aizsargāt personas tiesības uz goda un cieņas aizsardzību. Latvijā tiesības uz goda un cieņas aizsardzību ir nostiprinātas Satversmes 95.pantā, kā arī atbilstoši ECT sniegtajai jēdziena „privātā dzīve” izpratnei – Satversmes 96.panta tvērumā.
Latvijā persona var vērsties tiesā, savu prasību pamatojot ar Civillikuma 2352.1 pantu vai Krimināllikuma 157.pantu. Tāpat personas gods un cieņa aizsargāti likuma „Par presei un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7. un 25.pantā. Gan Krimināllikumā, gan Civillikumā likumdevējs ir ietvēris normas goda un cieņa aizsardzībai, tāpēc ir svarīgi nošķirt, kurā gadījumā kura no normām ir izmantojama. Civiltiesiskā atbildībai personai iestājas par nepamatotu personas goda un cieņas iazskārumu par patiesībai neatbilstošu ziņu publicēšu, bet kriminālatbildība par goda un cieņas aizskārumu iestājas gadījumos, kad aizskārums ir veikts apzināti, publicējot nepatiesas un apkaunojošas ziņas, tātad kriminālatbildība iestājas par nodarījumu ar lielāku vainas pakāpi.
Latvijas tiesām ir saistoša ECK un ECT prakse. Latvijā lietās par goda un cieņas aizsardzību, attiecīgās likumu normas interpretē atbilstoši ECK un ECT sniegtajai interpretācijai, taču jāsecina, ka Latvijas tiesas un ECT izdara atšķirīgus secinājumus, ņemot vērā ECT zaudēto lietu skaitu.
…