„Latviešus racionālisma jeb apgaismības laikmets noved pie zemnieku brīvlaišanas pasludināšanas, lai arī ne pie faktiskas izvešanas. Pēc dzimtbūšanas atcēluma nomanāmi latviešu literatūrā jauni elementi, kas liek nojaust tautas atmodas tuvumu. (..)
Galvenie racionālisma ideju paudēji latviešiem bija Baltijas vācieši, vecās latviešu grāmatniecības kopēji, kas pa daļai nāca no Rietumeiropas. Tādā kārtā gara virzieni, kas valdīja Vakareiropā, nemitīgi ieplūda arī Baltijā un pārgāja pa daļai arī latviešu rakstniecībā. 1
„No visiem Baltijas vācu apgaismotājiem, kas darbojās Latvijā, Merķelis ir viskvēlākais cīnītājs pret dzimtbūtniecību ( „Latvieši”) . Viņa humānisms izpaužas ne vien asajā protestā pret zemnieku nežēlīgo ekspluatāciju 18.gadsimtā, garīgo un saimniecisko apspiestību, bet arī dziļajā interesē par latviešu kultūru pagātnē un nākotnē. Kaut gan Merķelis latviešu valodā nav rakstījis, liela ir viņa pausto uzskatu ietekme latviešu sabiedriskās domas un literatūras attīstībā 19. un 20.gadsimtā.”2
Garlībs Helvigs Merķelis (1769-1850)- mācītāja dēls
„Garlība Merķeļa dzīve aptver 18. gs. otro pusi un 19.gs. sākumu, kad pretēji Eiropā valdošajam un humānisma laikmetam Baltijā plosās vistumšākā, visdrūmākā dzimtniecības nakts. Muižnieku patvaļa zemnieku ekspluatācijā sasniedz kulmināciju, tādēļ gan Krievijā, gan Baltijā uzliesmo zemnieku nemieri.”3
1769. gada 1. novembrī (21. oktobri pēc vecā stila) Lēdurgas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Daniēla Merķeļa ģimenē piedzima sestais bērns - Garlībs Helvigs. Kaut arī septiņiem bērniem svētītās ģimenes galva bija apgaismotāju, jo sevišķi franču, ideju aktīvs studētājs, diez vai viņš toreiz, pirms 230 gadiem, iedomājās, ka tikko dzimušais dēls kļūs par vienu no spilgtākajiem apgaismības ideju reprezentantiem Baltijā un ierakstīs spilgtas un paliekošas lappuses gan Latvijas, gan arī krietni lielākās Vācijas vēstures grāmatās.
Nenoliedzami Garlība izaugsmē būtiska loma bija viņa ģimenei, kas veidoja pirmos priekšstatus par labo un ļauno, patiesību un meliem. Tēvs Daniēls Merķelis bija rīdzinieks un dzimis 1712. gadā, savukārt viņa tēvs bijis Rīgas amatnieks, bet māte cēlusies no slavenās Rīgas rātskungu Brokhauzu dzimtas. Daniēls bija studējis ārzemēs, kur arī kļuva par pārliecinātu apgaismības ideju piekritēju. Viņa iecienītākie autori bija Voltērs un Beilijs. 1741. gadā tika pārņemta draudzes vadīšana, kas turpinājās līdz 1770. gadam, kad Vidzemes Konsistorija faktiski piespieda D. Merķeli atteikties no Lēdurgas draudzes mācītāja amata, jo viņš tika atzīts par amatam nespējīgu. Tomēr šķiet, ka šīs neveiksmes pamatā bija ne vien viņa aizraušanās ar apgaismības filozofiju, kā to parasti skaidro, bet citas problēmas.…
