Šo tematu – „Georgs Mancelis un viņa ieguldījums latviešu valodas attīstībā” izvēlējos apzināti, proti, kad klausījos lekcijas pie profesores Māras Grudules, no daudzajiem kursā ietvertajiem autoriem, mani īpaši ieinteresēja G. Mancelis, un šī bija lieliska iespēja apvienot patīkamo ar lietderīgo.
Mancelis bija „izslavēts” ar saviem negantajiem, bet tai pat laikā gleznainajiem sprediķiem, kur alegorijās un krāšņos salīdzinājumos skaidrotas Bībeles reālijas vienkāršajai latviešu zemnieku tautai. Ar interneta un „Letonikas” starpniecību man bija iespēja tos lasīt un tiešām sajusties kā 17. gadsimtam piederīgai. Sākumā ir nedaudz jāpiepūlas, lai „ielauzītos” Manceļa rakstos (es pat lasīju sev skaļi priekšā!), bet, kad saturs ir ieintriģējis, lasīšana sokas daudz labāk.
Meklējot materiālus par Manceli, šķita, ka es viņu iepazinu arī kā personību un ļoti iespējams, ka sprediķu bardzība un striktā morāles stāja viņam piedēvējama paša nebūt ne vieglās dzīves dēļ (viņš zaudē trīs savus bērnus). Apbrīnojama ir arī Manceļa neatlaidība – 20 savas dzīves gadus viņš veltījis, lai taptu sprediķu grāmata!
Nojaušams, ka viņa galvenie vadmotīvi nebija attīstīt latviešu valodas rakstu formu, lai latvieši pēcāk lepotos ar to kā ar savu. Viņš arī nevēlējās latviešus redzēt kā brīvu tautu. Un tomēr. Var būt, ka tas bija Luters, kas cīnījās par to, lai dievkalpojumi būtu visiem pieejami, jo Dievs taču ir viens un nav domāts tikai materiāli nodrošinātajiem, tādējādi atnesot vēsmas līdz Latvijai, līdz Manceļa ausīm. Var būt, ka tie bija citi Manceļa apsvērumi, taču - tas, ka viņa ieguldītais darbs ir milzīgs un tas, ka šis darbs pārmantots teju līdz 20. gs., tas liecina par šī darba kvalitāti, aktualitāti un nozīmību.
Ar šo pētījumu vēlos parādīt, kas īsti bija būtiskais Manceļa darbos un, abstrahējoties no subjektīviem apsvērumiem, atainot viņa mūža darba ieguldījumu.
1. Georga Manceļa dzīve un personība
(1593–1654)
Georgs Mancelis (Manzel, Mancelius, arī Juris Mancelis, Mancelijs) dzimis 1593.gada 24.jūnijā Mežmuižā (Augstkalnē) mācītāja ģimenē. Viņš mācījās tēva mājā, pēc tam Jelgavas latīņu skolā, vēlāk – Domskolā Rīgā. 1611.–1615.g. viņš studēja teoloģiju Frankfurtē pie Oderas, Štetīnē (tagad Ščecina) un Rostokā.
1615.gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs iecēla Manceli par mācītāju Vallē. Jau tur izpaudās Manceļa interese par dažādu zinātņu sasniegumiem.
…