Ļoti daudzi procesi, kā arī pastāvīgās pārmaiņas mūsdienu sabiedrībā bieži vien tiek saistītas ar daudzkārt pieminētajiem globalizācijas procesiem. Par globalizāciju nevar runāt vienskaitlī, bet gan daudzskaitlī – globalizācijas. Lai arī šajā darbā galvenokārt tiks aplūkota globalizācijas saistība ar ekonomikas procesiem, globalizācijas procesi ir sastopami it visur: reliģijā, kultūrā, politikā, tiesību sistēmās. Arī attiecībā uz ekonomiku par globalizāciju var runāt daudzskaitlī – starptautiskā ekonomika, konkrētu valstu ekonomika, pakalpojumu tirdzniecība, kapitāla un darbaspēka kustība, finanšu plūsmas, tehnoloģiju un informācijas izplatība, ekonomisko politiku koordinēšana un to saplūšana. Bez šaubām, globalizācija, gan runājot par to vienskaitlī, gan daudzskaitlī, ir daudzšķautņaina parādība. 1
Visbiežāk tiek uzskatīts, ka lokalizācijas procesi ir pilnīgi pretēji globalizācijai un nav ar to saistīti, vai arī ir saistīti minimāli. Šī darba mērķis ir apskatīt globalizācijas un lokalizācijas procesus, to mijiedarbību un veidu, kā šie procesi papildina viens otru. Tāpat šajā darbā tiks noskaidrots, vai un kā šie procesi ietekmē starptautiskās tirdzniecības attīstību pasaulē mūsdienās.
Globalizācija var tikt definēta kā pasākumi, kuru mērķis ir uzsākt un veicināt tirdzniecību starp valstīm, šie pasākumi ietver starpvalstu tirdzniecības barjeru atcelšanu, importa nodevu samazināšanu vai atcelšanu un tādu starptautisku grupu kā ES vai Mercosur konsolidēšanu. Saistībā ar šo procesu katras valsts valdība piedāvā dažādas iniciatīvas, kas piesaistītu ārvalstu uzņēmumus, ļautu tiem darboties valsts teritorijā un veicinātu visu tirdzniecības aspektu internacionalizēšanu. Globalizācija arī aicina ieviest kopējus pamatnoteikumus, kas tiktu ieviesti un ievēroti visās pasaules valstīs. 1
Globalizācija ir cieši saistīta ar zinātnes sasniegumiem, jaunu tehnoloģiju attīstību. Tomēr globalizācija ir sarežģītāks process nekā to līdz šim ir bijis pieņemts aprakstīt un traktēt. Globalizācijas procesus veicina daudzi faktori. Kā dažus no tiem var minēt inovācijas un tehnisko progresu, it īpaši transporta un komunikāciju jomā. Ja 19. gadsimtā izšķiroša loma bija tvaika lokomotīves un okeāna tvaikoņa izmantošanai, tad 20. gadsimtā tiem pievienojās automobiļi un lidmašīnas, bet 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas. Bet vēl agrākais telegrāfs un telefons jau ļāva cilvēkiem sazināties, bieži vien ietaupot laiku, ko agrāk vajadzēja veltīt ceļojumiem, apmeklējumiem vai vēstuļu rakstīšanai. IT laikmetā komunicēšanās iespējas ir vēl vairāk paplašinājušās.
Liberalizācija – tieši pateicoties liberalizācijai, starptautiskās tirdzniecības apjoms pēdējos 10 gados vidēji gadā ir pieaudzis 2 reizes straujāk nekā ražošanas apjoms, starptautiskās investīcijas – 3 reizes, bet starptautiskais vērtspapīru tirdzniecības apjoms – 10 reizes. Pastāv daudzi faktori, kas vienlaikus pastiprina gan globalizācijas, gan lokalizācijas tendences. Piemēram, viena no spilgtākajām pašreizējā inovāciju viļņa izpausmēm – informācijas tehnoloģijas un mūsdienu telekomunikācijas – veicina daudzu valsts un sabiedrības dzīves jomu globalizāciju, palielina dažādu valstu, uzņēmumu, organizāciju vai atsevišķu indivīdu iespēju dibināt kontaktus, nodarboties ar uzņēmējdarbību, veikt kultūras vai citas aktivitātes bez centrālās varas struktūrvienību starpniecības. …
