Globalizācijas ietekme uz pasaules sporta kultūru

Šāda atlētu migrācija izplata fanu kustību starp dažādām valstīm un dod iespēju vienas valsts iedīvotājiem fanot par citas valsts sporta klubiem vai līgām, piemēram, 2002. gadā, kad Nacionālās basketbola līgā (NBA) ienāca Jao Mings (Yao Mings), 2.27m garš spēlētājs no Ķīnas, NBA vadība izmantoja viņu lai „atslēgto” durivs uz Ķīnas tirgu, jo Jao bija superzvaigzne un daudzi Ķīnas iedzīvotāji vēlējās sekot viņa gaitām. Kaut gan Jao ir beidzi karjeru, Ķīnā NBA fanu kultūra saglabājusies fantastiskos apmēros, 2012. gadā no 21. līdz 28. janvārim, kad tika svinēts Ķīniešu jaunais gads, dažādās NBA spēles noskatījās 96 miljoni skatītāju. Kā redzams NBA ir ļoti populārs un tieši viena atlēta migrācija ir cēlusi šīs līgas popularitāti un ieviesusi jaunu līdz jušanas kultūru, kas līdz tam ar to neizcēlās, varam tikai iedomāties kādus ienākumus NBA nesusi tās zīmola pārdošana, TV translācju pārdošana, fanu atribūtikas pārdošana Ķīnā.

Secinājumi.
Kopumā jāsecina, ka sporta kultūra ir globalizējusies, tas saistīts gan ar brīvo iespēju kompānijām, kas bāzējas vienā valstī, izmantot citu valstu darbaspēku, gan arī brīvo atlētu migrāciju, kā arī vēl citām tēmām, kuras šī referāta ierobežotā apjoma dēļ neizdevās apskatīt, piemēram, dažādu preparātu attīstību un izplatību profesionālo sportistu vidū. Sports ir kļuvis ar biznesu un tā galvenais mērķis, tā pat kā katram biznesam, ir gūt peļņu.
Par visu referātu kopumā var izvirzīt 5 galvenos secinājumus:
• Globalizācijai nevar būt viena vienīga definīcija, jo šis jēdziens ir pārāk plašs.
• Globalizācija nav jauns process. Tās aizsākumi meklējami jau viduslaikos.
• Sporta kultūrā cilvēki nevēlas saskatīt neko vairāk kā tikai sportu.
• Mūsdienu sabiedrība ir ar mieru pievērt acis uz to, kā tiek gatavotas lielo zīmolu preces.
• Atlēt varbūt gan labi sporta veida pārstāvji, gan „prece”, kuru pārdot.
…