,,Pirmais vilnis” no 1870. gada - 1914. gadam. Tajā laikā tika īstenota industriālā revolūcija. Plaši attīstījās infrastruktūra, tika izmantotas brīvās zemes, cilvēki sāka masveidā migrēt uz citām zemēm, parādījās daudzi dzelzceļu tīkli starp lielākajām pilsētām, samazinājās transporta izmaksas un sākās pirmo automobīļu ražošana. Parādījās agrīnie tālruņi un dažādas radio iekārtas. Daudz tika investēts rūpniecībā un tās attīstībā. Tā tiek dēvēta par pirmatnējo globalizāciju vai „pirmo vilni”, kuru pārtrauca pirmais pasaules karš. Kā rezultātā radās ekonomiskā depresija, kura lika valstīm īstenot protekcionisma politiku, kuras mērķis ir paaugstināt pieprasījumu pēc valsts iekšējiem produktiem samazinot pieprasījumu pēc eksporta precēm.
,,Otrais vilnis’’ jeb mūsdienu globalizācija sākās 1950. gadā - 1980. gadam, kad parādījās lietas kā penicelīns, plastmasa, televizori, dažāda tipa motori, saldētavas, u.c. Turpinot attīstiīties tehnoloģijām, bija manāmas izmaiņas daudzos citos aspektos kā tirdzniecībā, ikdienas dzīvē, politikā, medicīnā, u.c. Pēc Otrā pasaules kara, kad liela mēra terors un karadarbība Eiropā un pasaulē beidzās, atkal atsākās globālā tirdzniecība starp valstīm, tiek atceltas barjeras starp valstīm, transporta izmaksas turpina samazināties, plaši attīstījās eksports, masveidu ražošana un uzlabojās starpvalstu attiecības, tādējādi, sāka straujāk palielināties kapitāla starptautiskā plūsma. Tirdzniecība kļūst svarīgāka, kā vēl nekad, sāk plaši parādīties pārdošanas stratēģijas un konkurences pieaugums.
…