IEVADS
Viena no savdabīgākajām parādībām mūsdienu sabiedrībā ir globalizācija. Tā skar ikvienu modernās ikdienas dzīves un mākslas sfēru, tajā skaitā arī kino. Izteikta globalizācijas ietekme uz kultūru ir tās dažādošanās, diversifikācija. Gandrīz visas robežas saplūst, un līdz šim atšķirīgas, nesalīdzināmas tautas, kurām katrai ir sava specifiska kultūras identitāte, globalizācijas rezultātā kļūst daudz tuvākas.
Zināmā mērā kino varētu uzskatīt par vienu no vismodernākajām mūsu gadsimta mākslām, un tāpat kā globalizācijas procesi skar citas mākslas nozares, tāpat to ietekmi var izjust arī kino. Izmaiņas kino žanros ir viens no spilgtākajiem pierādījumiem sintēzei starp mākslu un katra laikmeta sabiedrībā notiekošo. Globalizācijas rezultātā kino žanri ir ļoti dažādojušies un tikuši papildināti ar jauniem apakšžanriem. Tomēr ir grūti spriest par to kā par tikai pozitīvu vai negatīvu procesa rezultātu. No vienas puses, ja runājam par kino un globalizāciju, tad noteikti jāņem vērā spēcīgais amerikāņu filmu industrijas pārsvars vispasaules mērogā, kas nozīmē arī amerikāniski attīstīto žanru uzspiešanu nacionālajiem kino. No otras puses, tieši pateicoties nacionālo kino industriju savdabībām un jaunajam, ko tās spēj piedāvāt, kā arī globalizācijai, kas sniedz iespēju popularizēt savu kultūras identitāti, arī dominējošajā amerikāņu filmu industrijā ieplūst jaunas, no nacionālā kino aizgūtas idejas, tajā skaitā arī žanri, kas jau atkal nodrošina vēl lielāku žanru bagātību.
Ir grūti pateikt, vai mūdienās pastāvošie, globalizācijas rezultātā radītie žanri ir kino kultūras ieguvums vai drīzāk zaudējums. Taču šī referāta mērķis ir sniegt ieskatu globalizācijas un kino mijiedarbībā, informēt par mūsdienās aktuālākajiem kino žanriem un apakšžanriem, kā arī ilustrēt globalizācijas tiešo ietekmi uz kino žanriem aplūkojot nacionālā kino žanru likteni globalizācijas kontekstā.
Referāta tapšanā tika izmantotas galvenokārt dažādu autoru publikācijas, esejas un raksti par aktuālo tēmu. Materiāli, kuru uzskaitījums atrodams izmantotās literatūras sarakstā referāta beigās, galvenokārt ņemti no interneta.
…
