Jau kopš laika gala cilvēce ir mēģinājusi skatīties plašāk, meklēt plašākus apvāršņus. Jau senie ēģiptieši saprata, ka piederot lielākām teritorijām, rodas lielākas ietekmes iespējas. Lielā Zīda ceļa eksistence apliecināja cik svarīga un nozīmīga ir tirdzniecība ne tikai savas valsts robežās, bet arī divu pasaules daļu robežās. To izprata arī tās tautas, kas centās pakļaut Jauno Pasauli, jo pavērās lieliskas tirdzniecības iespējas. Tātad jau senatnē pastāvēja apziņā, ka nepieciešams dzīvot pasaules mērogā, proti, globāli. Tas gan tika panākts dažādi. Palielinot ietekmi: iekarojot citas zemes, izveidojot kolonijas, aktīvi tirgojoties starp divām pasaules daļām, tas lai paliek pagātnē. Pašlaik notiek process, ko speciālisti nosaukuši par globalizāciju. Runājot par globalizācijas procesa pamatiem, var apgalvot, ka arī modernās globalizācijas īpašības iezīmējās jau tālajā pagātnē. Tā saknes aiziet laikā, kad koloniālo impēriju izveidošanās iezīmēja pirmās starptautiskās ekonomiskās attiecības. Mūsdienās aizvien vairāk uzņēmumu veic savu darbību vairāku valstu robežās, aizvien vairāk valstu iesaistās globālo organizāciju robežas, aizvien vairāk cilvēkiem mājas ir visa pasaule. Pats tāda veida process, nemaz nav jauns, bet pēdējos desmit gados ieguvis specifisku veidolu, kuram tad arī dots nosaukums “globalizācija”.
Šodien ir grūti atrast modernāku un aktuālāku tēmu diskusijai nekā globalizācija. Tai ir veltīti desmiti konferenču un simti grāmatu, tūkstoši rasktu. Par to runā un strīdās zinātnieki, politiķi, biznesmeņi, reliģiskie , mākslas pārstāvji, žurnālisti un daudzi citi cilvēki.
Šodien ir pieņemts runāt par globalizācijas tendencēm pasaulē kā par dažādu kultūru tuvināšanās mēģinājumu. Kā tas ietekmē un arī ietekmēs cilvēku ikdienas dzīvi parādīs laiks, taču nenoliedzami var apgalvot, ka bagātākie paliks bagātākie un nabadzīgākie paliks nabadzīgākie. Globalizācijai kā jebkuram procesam ir savas stipras un vājas puses. Un mums atliek cerēt, ka stipro pušu būs ievērojami vairāk un šīs visuresošā rakstura process nemainīs cilvēku dzīves uz slikto pusi. Un jautājums vai globalizācija mūs ved uz sabrukumu vai prom no tā – ir būtisks mūsu eksistencei. Tēlaini izsakoties – cilvēce stāv krustcelēs.…
