Globālā sasilšana / Referāts / ID: 707711

Autors: marija Lagzdiņa (1)

Vērtējums:

Publicēts: 25.06.2008.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Vidusskolas

Literatūras saraksts: 14 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
1.	Ievads	4
2.	Darba gaita	5
3.1.	Zemes atmosfēras izcelšanās	6
1.1.	Atmosfēras pirmsākumi	6
1.2.	Galvenie apstakļi un faktori, kas noteica atmosfēras sastāva izmaiņas	6
4.2.	Zemes atmosfēras struktūra un atmosfēras sastāvs	6
2.1.	Atmosfēras stratifikācija un īpašības	6
5.3.	Saules radiācija un enerģija	8
3.2.	Saules radiācijas un atmosfēras mijiedarbība: atstarošanās, izkliede un absorbācija	9
3.3.	Albedo	10
3.4.	Globālā radiācijas bilance	10
6.4.	Temperatūra un siltums	10
4.2.	Siltumpārnese atmosfērā: siltumvadība, konvekcija un radiācija	11
4.3.	Temperatūras zonālais, sezonālais un vertikālais sadalījums	11
7.	Klimats un ģeogrāfiskais dabas zonu apvalks	12
1.	klimata zonalitāte, azonalitāte un augstumjoslojums	12
1.1.	Okeāniskais, pārejas un kontinentālais klimats	11
1.2.	zemes klimata tipi	11
1.2.1.	mitrais tropu klimata tips (A)	12
1.2.2.	Sausais klimata tips (B)	12
1.2.3.	Vidējo (mēreno) platumu siltais klimata tips (C)	13
1.2.4.	Aukstais vidējo (mēreno) platumu klimata tips (D)	13
1.2.5.	Polārais klimata tips (E)	14
1.2.6.	Augstkalnu klimats (H)	14
2.	Klimata tipam atbilstošie biomi un dabas zonas	15
2.1.	Bioma jēdziens un globalā mēroga biomi	15
2.2.	zonālie un azonālie reģioni	16
2.3.	Mežu bioms	17
2.3.1.	Tropiskie lietus meži	17
2.3.2.	Musonu meži	17
2.3.3.	Subtropiskie mūžzaļie meži	17
2.3.4.	Vidējo (mēreno) platumu lapkoku (nemorālie) meži	17
2.3.5.	Skujkoku (borālie) meži	18
2.3.6.	Sklerofīlie meži	18
2.4.	Savannas bioms	19
2.5.	Zālāju bioms	19
2.6.	Tuksneša bioms
2.7.	Tundras bioms
2.8.	Augstumjoslojums
2.9.	Okeāna biomi
3.	Mezoklimats un mikroklimats
8.	Dabas apstakļu globalās izmaiņas
1.	Dabas globālās izmaiņas
1.1.	Dabas globalo izmaiņu zinātniskais un sociālais aspekts
1.2.	Dabas globālo izmaiņu pierādījumi: klimata izmaiņas
1.3.	Dabas globālo izmaiņu pierādījumi: pārtuksnešošanās un mežu platību sarukšana
1.4.	Dabas globālo izmaiņu pierādījumi: oglekļa dioksīda, metāna un citu siltumnīcas gāzu koncentrācija atmosfēra
1.4.1.	Oglekļa dioksīds
1.4.2.	Metana un citu siltumnīcas gāzu koncentācija atmosfērā
1.4.3.	Transfēras ozons un slapekļa osīds
1.5.	Dabas globālo izmaiņi pieradījui: ledaju un mūžīga sasaluma sarukšana
1.6.	Dabas globālo izmaiņu pieradījumi: dabas daudzveidības mazinašanās
1.7.	Dabas globālās izmaiņas laikā, to fiksācijas iespējas un precizitate
2.	Zemes klimata modeļi un nakotnes scenāriji
9.	Ievērojamākie gadījumi un anomālijas 2005. gadā (Eiropā un vidusaustrumu teritorijās)
10.	Ikgadējā atskaite (Eiropā un vidusautrumu teritorijās) (2005)
11.	Latvijas Republikas CETURTAIS NACIONĀLAIS ZIŅOJUMS ANO Vispārējās konvekcijas pas klimata pārmaiņam ietvaros
1.	Pārskats par antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti
2.	Politika un pasākumi siltumnīcas efekta gāzu emisiju ierobežošanai un samazināšanai un CO2 piesaistes palielināšanai
3.	siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes prognozes un pasākumu ieviešanas rezultāti
4.	klimata pārmaiņu ietekme, jūtīguma novērtējums un pielāgošanās pasākumi
5.	Pētījumi un sistemātiskie noverojumi
6.	Izglītība, apmācība un sabiedrības vides apziņas veidošana
7.	Atkritumu apsaimniekošana
8.	klimata pārmaiņu ietekme
9.	jūras piekrastes izmaiņas
10.	pārmaiņas veģetācijā pēc fenoloģiskajiem noverojumiem
11.	Reģionālie un globalie pasākumi, lai piemerotos klimata pārmaiņam
12.	siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes prognozes un pasākumu ieviešanas rezultāti
12.1.	Prognozes
12.2.	Energētika ieskaitot transportu
12.3.	rūpnieciskie procesi
12.4.	šķīdinātaju un citu produktu lietošana
12.	Internetā pieejamā informācija par globalo sasilšanu
13.	Laikrakstos publicētā informācija par globalo sasilšanu
14.	Secinājumi
15.	Anotācija
16.	izmantotā literatūra

Darba fragmentsAizvērt

Sakarā ar to, ka globālās sasilšanas problēmas kļuvušas par aktuālu tēmu nevien zinātnieku, darba kolēģu un skolēnu vidū, bet visas sabiedrības viena no galvenajām diskusiju tēmām. Līdz ar to, ka diksutēts tiek pietiekami daudz, taču konkrēta informācija netiek pārrunāta, nav zināma un izplatīta un vienīgi iespējamības un „ pa ausu galam” dzirdētie fakti tiek nodoti aizvien tālāk un tālāk, savukārt, katra persona kaut ko izmaina šajā orģinālajā fakta un informācija beigu beigās ir gaužām aplama vai neloģiska. Līdz ar to es vēlējos iegūt vairāk informācijas, noskaidrot, cik informēti ir man apkārt esošie cilvēki, kā arī kādu informāciju izplata masu mediji, salīdzināt šo iegūto informāciju ar patiesiem faktiem, anomalijām, gadskārtējām atskaitēm un rādītājiem, lai beigu beigās saprastu, kas īsti ir globālā sasilšana un vai es spēju darīt ko lieta slabā, lai novērstu tās draudošās sekas.

Darba uzdevumi:
1.Pieejamās informācijas pētīšana, apkopošana;
2.Masu mediju sniegtās informācijas salīdzināšana ar Vides ministrijas, kā arī Latvijas Universitātes dabas zinātņu studiju lekcijām;
3.Aptaujas anketu izveide, aptaujas veikšana, rezultātu analizēšana;
4.eksperimentu veikšana.

Hipotēze:
Masu mediji sniedz pārāk nekorektu un nepilnīgu informāciju par globalo sasilšanu, lai tajā pašā laikā apvainotu cilvēku par tā nerīkošanos šo paša cilvēka darbības rezultātā panākto globālo problēmu.…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −1,48 €