Globālā sasilšana ir temperatūras pieaugšana atmosfērā, okeānos, un Zemes platformās. Planēta ir sasilusi jau ilgā laika periodā pirms 4.65 miljardiem gadu no vēstures avotiem. Pašlaik Zeme šķiet ir ieguvusi strauju sasilšanu, no kuras daudzi zinātnieki tic rezultātiem. Vadošais cēlonis globālajai sasilšanai, pēc zinātnieku domām, varētu būt fosilā kurināmā dedzināšana, jo tā paaugstina CO2 daudzumu atmosfērā, un tas papildus aiztur siltuma aizplūšanu. Ja turpinās palielināties siltumu aizturošo gāzu daudzums atmosfērā, temperatūra uz Zemes celsies, radot daudzus sarežģījumus. Ja atmosfērā šīs gāzes nonāk Zemes dzīlēs, tās nokļūst labākā izolatorā, saglabā vairāk karstuma un apgādā ar to planētas zem Saules.
Caurmērā Zemes virsmas temperatūra ir 150C (59F). Pēdējā gadsimtā šīs temperatūra ir paaugstinājies par apmēram 0.60C. Zinātnieki paredz tālāko sasilšanu no 1.4-5.80C ap 2100.gadu. Šīs temperatūras paaugstināšanās dēļ ir sagaidāma polārā ledus kušana, šļūdoņi un okeāna virsmas sasilšana, visas no šīm pārmaiņām paplašinās okeāna tilpumu un paaugstinās jūras līmeni no 9-100 cm, tiks appludināti piekrastes rajoni un salas. Daži rajoni siltā klimata dēļ saņems daudz nokrišņus, bet iepriekš pirms vētrām tā izkaltīs. Šīs augsnes izkalšana iespējams radīs milzīgus zaudējumus ražas iegūšanai un tādejādi tiks pārrauta uztura piegādāšana daudzās pasaules valstīs. Augu un dzīvnieku sugas pārvietosies uz polu pusi vai augstāk kalnos meklējot aukstākas temperatūras un sugas, kas to nespēs, izzudīs. Iespējamās globālās sasilšanas sekas ir ļoti lielas un tāpēc daudzi pasaulē vadošie zinātnieki tiek aicināti starptautisku sadarbību un neatliekamu rīcību, lai cīnītos ar šo problēmu.…