Gleznotāja Žana Simeona Šardēna daiļrade

1752. gadā sāka iznākt Denī Didro, filosofa apgaismotāja, “Saloni”-pārskati par mākslas izstādēm Luvrā. Tajos tika pausta prasība pēc mākslas patiesīguma, pēc saturā dziļas un sabiedriski nozīmīgas mākslas.
Šajā virzienā strādāja ievērojamais franču 18. gs. reālisma meistars Žans Simeons Šardēns (Jean Siméon Chardin, 1699. 2. novembris-1779. 6. decembris).

Nedaudz par mākslinieka biogrāfiju

Šardēns bija dzimis Parīzē (Saint-Germain-des-Prés), galdnieka ģimenē un tur arī dzīvojis un miris. Bijis divreiz precējies. Pirmoreiz ar Marguerite Saintard, 1731. gadā, otrreiz ar Marguerite Pouget, 1744. gadā. Māksliniekam bijis arī vienīgais bērns, dēls Pierre-Jean, kurš arī studējis mākslu. 1754. gadā tas saņēmis Grand Prix (balvu, kas sniedz iespēju studēt mākslu Romā). Šardēna mūža nogale bijusi drūma, gan privātajā dzīvē, gan karjeras ziņā- dēls beidzis savu dzīvi ar pašnāvību-miris Venēcijā 1767. gadā, publikas gaume mainījusies, tāpat mainījies arī akadēmijas direktors, un tas atcēlis Šardēnu no viņa darba akadēmijā.…