Referāts
Māksla, kultūra un vēsture
Literatūra
Gleznotāja dzīves attēlojums dažādu autoru darbos-
Gleznotāja dzīves attēlojums dažādu autoru darbos
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
Gleznotāja dzīve Somerseta Moema stātā „Mēness un penijs” | 5 | |
Čārlza Striklenda raksturs | 5 | |
Čārlza Striklenda izskats | 6 | |
Striklenda ikdiena Parīzē | 6 | |
Dirks Storvs un viņa loma Striklenda ikdienā | 6 | |
Mākslas nozīmīgums Čārlza Striklenda dzīvē | 6 | |
Autora domas par Striklenda mākslu | 7 | |
Gleznotāja dzīve Anšlava Eglīša romānā „Homo Novus” | 9 | |
Jura Upenāja raksturs | 9 | |
Jura Upenāja izaugsme | 9 | |
Jura Upenāja radošais process | 9 | |
Jura Upenāja attiecības ar Ciemaldu | 10 | |
Jura Upenāja cīņa par cieņu skolā | 10 | |
Divu atšķirīgu gleznotāju radošo procesu salīdzinājums | 11 | |
Gleznotāja dzīve Gundegas Repšes romānā „Ugunszīmes” | 12 | |
Kārļa raksturs un personība | 12 | |
Kārļa Dobes attieksme pret mākslu un iedvesmas avoti | 12 | |
Kārļa izaugsme | 13 | |
Cilvēki Kārļa Dobes dzīvē | 13 | |
Nobeigums | 15 | |
Tēzes | 17 | |
Izmantotā literatūra | 18 |
NOBEIGUMS
Nobeigumā vēlos salīdzināt šo visu trīs gleznotāju kopīgās un atšķirīgās iezīmes. Protams, pie kopīgajām pazīmēm visos šajos trīs māksliniekos pieder tā, ka viņi visi bija gleznotāji.
Gan Striklendam no „Mēness un penija”, gan Kārlim Dobem no „Ugunszīmes” skats uz dzīvi bija diezgan pesimistisks. Viņi abi galvenokārt gleznoja tikai to, ko gribēja. Necentās pielāgoties citu ieteikumiem un laikmeta prasībām. Juris Upenājs no „Homo novus” turpretim bija pozitīvāks un gleznoja arī pasūtījumus, piepelnījās, strādājot skolā par zīmēšanas skolotāju. Arī Kārlim Dobem nācās kādu laiku strādāt preču stacijā, taču tas bija nelaimīgs posms viņa dzīvē, jo laiks gleznošanai neatlika.
Striklends izceļas no visiem šiem trīs gleznotājiem ar to, ka viņš tagad ir pasaulē slavens mākslinieks (Gogēns). Acīmredzot viņa individuālisms un savdabīgā attieksme pret dzīvi bija tas, kas palīdzēja gleznotājam radīt apbrīnojamus mākslas šedevrus. Kārlis Dobe arī bija oriģināls, taču Padomju Savienības laikā viņa mākslu neatzina, tāpēc tas traucēja viņam iegūt atzinību kaut savā zemē. Upenājs un viņa dzīvesstāsts ir vienīgais, no šiem trim darbiem, kas ir izdomāts. Slavu Rīgā viņš ieguva un arī ļoti labas prasmes viņam bija, taču šajā romānā lielu uzsvaru lika uz augstākās sabiedrības novērtējumu.
Gan Kārlim Dobem, gan Jurim Upenājam dzīvē tika veidotas izstādes. Un atsauksmes viņiem abiem sākumā izskatījās ļoti labas, taču vēlāk nobeidzās uz negatīvas nots. Striklends vispār nedomāja par iespēju kļūs slavenam, viņš savus darbus sākumā nevienam nepārdeva un pat nerādīja. Kārlis Dobe tikai ar drauga Haralda palīdzību un iniciatīvu izveidoja izstādi. Manuprāt, ja māksliniekam ir iespējas, tad personālizstādes rīkot vajag, jo tikai tā tevi pamanīs. Piekrītu, ka iespējama arī kritika, taču spēku dod vēsturiska patiesība, ka daudzus mākslas ģēnijus sākotnēji nolika un pat aizliedza, tāpēc bnevajadzētu baidīties par sliktu novērtējumu. Mūsdienās ir svarīgi, ka vismaz ievēro, tālākais, kā vēl pārsteigt skatītāju, ir mākslinieka ziņā.
Viņu visu dzīvēs bija vieta sievietei. Kārlim tā bija Dagmāra, Upenājam Ciemalda un Striklendam bija veselas trīs sievietes, lai gan tieši viņš bija tas, kurš pret sievietēm izturējās visvēsāk.…
Saturs Ievads...............................................................................................................................3.lpp Gleznotāja dzīve Somerseta Moema stātā „Mēness un penijs”..................................5.lpp Čārlza Striklenda raksturs.....................................................................................5.lpp Čārlza Striklenda izskats.......................................................................................6.lpp Striklenda ikdiena Parīzē......................................................................................6.lpp Dirks Storvs un viņa loma Striklenda ikdienā......................................................6.lpp Mākslas nozīmīgums Čārlza Striklenda dzīvē......................................................6.lpp Autora domas par Striklenda mākslu....................................................................7.lpp Gleznotāja dzīve Anšlava Eglīša romānā „Homo Novus”..........................................9.lpp Jura Upenāja raksturs............................................................................................9.lpp Jura Upenāja izaugsme..........................................................................................9.lpp Jura Upenāja radošais process...............................................................................9.lpp Jura Upenāja attiecības ar Ciemaldu....................................................................10.lpp Jura Upenāja cīņa par cieņu skolā........................................................................10.lpp Divu atšķirīgu gleznotāju radošo procesu salīdzinājums......................................11.lpp Gleznotāja dzīve Gundegas Repšes romānā „Ugunszīmes”.......................................12.lpp Kārļa raksturs un personība..................................................................................12.lpp Kārļa Dobes attieksme pret mākslu un iedvesmas avoti ....................................12.lpp Kārļa izaugsme.....................................................................................................13.lpp Cilvēki Kārļa Dobes dzīvē...................................................................................13.lpp Nobeigums......................................................................................................................15.lpp Tēzes................................................................................................................................17.lpp Izmantotā literatūra.......................................................................................................18.lpp Šoreiz vēlos izpētīt gleznotāju dzīvesveidu, to ikdienu, viņu attieksmi pret mākslu, kas reizē iezīmē arī viņa attieksmi pret dzīvi, jo ne velti mēdz teikt, ka pēc darbiem var sajust mākslinieka dabu. Protams, darbi var būt atšķirīgi un dvēseles izjūtas, gleznojot dažādus darbus, atšķiras, toties ir kaut kas, kas vieno. Es teiktu, ka tā ir paša autora glezniecības valoda. Neizslēdzu variantu, ka var gleznot arī dažādās valodās, rokrakstos, tādēļ arī visi nekad nesapratīs visu gleznotāju darbus. To pierāda citāts no A.Eglīša romāna „Homo Novus” - „Gleznām visām ir viena pati melodija, tikai vārdi citi.” Latviešu literatūrā nemaz nav tik daudz grāmatu, kuru būt par māksliniekiem, tādēļ iespēja izvēlēties nebija liela. Rakstot par gleznotāju dzīvi, pieminu arī viņu raksturu īpašības un izaugsmi, jo tiem ir liela loma gleznotāju dzīvēs. Kā arī par cilvēkiem, kas veido vidi viņiem apkārt, nereti, esot par iedvesmas avotiem. Gleznotāja Striklenda ikdiena Somerseta Moema stātā „Mēness un penijs” ir diezgan vienkārša. Vislielākais laiks tiek veltīts gleznošanai. Atpūtas brīžos izvēloties vienu kafejnīcu, kurā dzer vienu un to pašu dzērienu vairāku gadu garumā. Šim māksliniekam nav nepieciešama dažādība, tādēļ arī liktenis pats izmaina ikdienas rutīnu – Striklends saslimst. Šādi dažādi pavērsieni izraisa jaunas problēmas romānā. Pats mākslinieks krasas pārvērtības rada tikai 2 reizes – pametot māklera darbu Londonā un braucot uz Parīzi un pametot Parīzi, braucot uz Tahiti. Anšlava Eglīša romānā „Homo novus” gleznotāja Upenāja ikdiena ir dažādiem piedzīvojumiem un problēmām bagāta, tās veidošanā liela loma ir mākslinieku videi, kurā viņš atrodas. Viņš ir gatavs dažnedažādākajām izmaiņām, lai tikai pierādītu sevi. Nenoliedzami viņa ikdienā lielu lomu spēlē Kurcums, kurš daudzus māksliniekus ir izcēlis slavas „saulītē.” Kārļa Dobes ikdiena Gundegas Repšes romānā „Uguszīmes” lielā mērā sastāv no viņa iekšējās cīņas gleznojot. Viņš apzinās, ka Padomju Savienībā mākslinieka uzdevums ir cildināt sociālismu, toties, viņš ir spītīgs un glezno to, ko viņš vēlas. Viņa ikdiena ir ļoti atkarīga no cilvēkiem, kas viņu iedvesmo, paskubina, „savāc”, jo, kad viņa sieva tiek izsūtīta, viņš vairs nespēj saņemties un emocionāli „sabrūk.”
- Gleznotāja dzīves attēlojums dažādu autoru darbos
- Imperatora Justiniāna politiskās darbības atspoguļojums vēlā antīkā laikmeta autoru darbos
- Sapņa nozīme dažādu autoru darbos
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Piepildītie un nepiepildītie sapņi par ģimenidažādu autoru darbos
Referāts vidusskolai7
-
Dzīves jēgas meklējumi Zentas Mauriņas romānos
Referāts vidusskolai12
-
Imperatora Justiniāna politiskās darbības atspoguļojums vēlā antīkā laikmeta autoru darbos
Referāts vidusskolai11
Novērtēts! -
Sapņa nozīme dažādu autoru darbos
Referāts vidusskolai32
-
Dzīves vērtības Antona Hanzena-Tamsāres romānā "Zeme un Mīlestība"
Referāts vidusskolai20
Novērtēts!