Darba tēma: Romas gladiatori Senajā Romā un mūsdienas režisora Rīdlija Skota filmā "Gladiators".
Es izvēlējos rakstīt par gladiatoriem, jo man ļoti patīk Roma un kad noskatījos filmu „Gladiators”, bija interesanti izpetīt Romas gladiatorus un uzzināt kaut ko vairāk par viņu dzīvi.
Mērķis: salīdzināt gladiatoru likteni Senajā Romā un mūsdienu R.Skota filmā „Gladiators” Uzdevumi: 1.Izpētīt gladiatorus cīņas Senajā Romā
2.Uzzināt, kāda medicīniskā apkalpošana bija gladiatoriem un kā viņi tika ārstēti
3.Noskaidrot, kādas bija gladiatoru vēlmes un vērtīborientācija
4.Uzzināt, kur un kā gladiatori dzīvoja un, kādu uzturu tie lietoja
5.Uzzināt, kur mācījās gladiatori
6.Uzzināt, kā gladiatorus ietekmēja fiziskā un morālā vardarbība no līdzcilvēku puses 7.Salīdzināt gladiatoru Senajā Romā ar gladiatoru atspoguļojumu R.Skota filmā „Gladiators”, akcentu liekot uz apģērbu, gladiatoru cīņām, uzturs, skolām, sabiedrība, arhitektūra u.c.
Hipotēze: R. Skota filmā „Gladiators” gladiatori ir atainoti vēsturiski precīzi.
Darbā izmantotās metodes: teorētiskās literatūras analīze, apraksti, salīdzīnajums, filmas analīze.
Autors konstatē, ka lielākā daļa no gladiatoriem bija nebrīvi cilvēki. Piemēram, vergi, kara gūstekņi un nosodītie noziedznieki. Man škiet, liela priekšrocība bija tiem gladiatoriem, kuri apveltīti ar talantu nogalinat, jo viņi ne tikai izdzīvoja cīņas, bet arī vareja nopelnīt sev brīvību un turpināt cīnīties tikai par naudu.
Brīvie romieši fizisku darbu uzskatīja par pazemojošu. Lai Romas turīgie pilsoņi varētu dzīvot pārticībā, bet nabadzīgie varētu iztikt bez darba, viņu vietā vajadzēja strādāt vergiem. Vergus iegādājās tirgū. Pēc daudziem kariem vergu tirgos ieplūda liels skaits karagūstekņu. Tajos varēja nopirkt dažādu profesiju cilvēkus. Vergus piegādāja arī jūras laupītāji. Cena bija atkarīga no verga vecuma, veselības un izglītotības. Lielākā daļa vergu maksāja 300-500 denāriju, bet izglītoti vergi bija dārgāki.
Vergi bija sava kunga īpašums- viņa manta. Īpašnieks varēja vergu pārdot, dāvināt, sodīt, pat nogalināt un atlaist brīvībā. Vergu dzīves apstākļi atšķīrās. To noteica gan tas, kādu darbu vergs darīja, gan kunga raksturs. Tomēr neviens vergs nebija pasargāts no saimnieka vai saimnieces dusmām. Par pārkāpumiem vergus varēja sodīt- nopērt, nedot ēst, nosūtīt uz raktuvēm vai gladiatoru skolu. [ Vēsture Pamatskolai, Senie laiki, „Zvaigzne ABC”,5.6 nodaļa, 126 lappuse. ]…
