Mūsdienu sabiedrībā līgumiskās attiecības tiek uztvertas kā pati par sevi saprotama parādība, pat var teikt, neatņemama dzīves sastāvdaļa. Jo ikviens, kurš vēlas savā dzīvē kaut ko panākt, iegūt, un nedzīvo kaut kur ļoti tālu projām no civilizācijas, tajā norisošiem procesiem, vientulībā, neuzturot kontaktus ar ārpasauli, agrāk vai vēlāk gribot negribot saskaras ar līguma slēgšanas nepieciešamību, vienalga vai tas būtu īres, pirkuma – pārdevuma, aizdevuma vai līzinga līgums. Šis fakts ļoti skaidri atspoguļojās, kad pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos ________________, līdz ar ko automātiski un neizbēgami noslēdzot līgumu par studijām, kas radīja nepieciešamību pēc dzīvojamās platības, ko apmierināju noslēdzot īres līgumu, nemaz nerunājot par kredīta līgumu, kas bija vajadzīgs lai iegūtu līdzekļus nepieciešamajiem izdevumiem. Kā redzam, pat tik vienkāršs process kā studēšana automātiski ietver sevī dažādas līgumiskas saistības uz vairākiem gadiem.
Izvēloties par sava studiju darba tēmu “Tiesiskās attiecības no glabājuma līguma”, viennozīmīgi to uztvēru kā izaicinājumu, jo tā padomājot, secināju, ka glabājums visnotaļ nemanāmi eksistē mums līdzās ikdienā un mēs pat nepadomājam, ka ar kādu nejaušu labvēlības vai draudzības žestu, iesaistāmies līgumiskās attiecībās, kam ir savs tiesiskais regulējums, principi un pieprasījums uz attiecīgu rīcību, kas izriet no konkrētā līguma, līdz ar ko neapzinoties atbildību, kas tiek mums uzlikta, un nelabvēlīgu seku gadījumā arī pieprasīta. Tā, piemēram, kaimiņu attiecībās samērā bieži varam atrast glabājuma līguma attiecības, jo ik pa brīdim nākas uzticēt kādu mums vērtīgu priekšmetu citai uzticamai personai, jo pats nevari nodrošināt pienācīgas rūpes par to, turklāt, sadzīviski glabājumi visbiežāk neprasa aktīvu rīcību no glabātāja, līdz ar ko neradot būtiskas neērtības mudina draudzības vārdā neprasīt atlīdzību. Izaicinājums izpaudās arī apstāklī, ka par šo tēmu - glabājuma līgumu, pārsvarā visi autori, kuri savos darbos apskata civiltiesības un to daļu- saistību tiesības, ļoti atklāti izvairās analizēt glabājuma līgumu, gluži vai ignorējot tā esamību, kaut gan kā iepriekš minēju, tas ir visai izplatīts. Rodas diskriminējoša aprobežošanās ar nevērīgu piezīmi par šādu attiecību eksistenci, līdz ar ko sašaurinot iespējas pilnvērtīgi izzināt, vispusīgi un dziļi izprast glabājuma līguma specifiku un būtību, to atstājot atkarīgu no katra interesenta izzināšanas vēlmes un pacietības.…
