Ģimenes un mantojuma tiesības. Laulības šķiršana

Ja runājam par laulības sapratnes maiņu vēsturiski tad ir galīgi neiespējami neapmaldīties dažādās kultūrvēsturiskās niansēs, kuras laulības jēdzienu ir ietekmējušas viss izteiksmīgāk. Skaidrību šajā jautājumā nav iespējams dabūt īpaši tad, kad reliģija un cilvēku attiecības ar Dievu tiek apskatītas tikai kā cilvēciskas kultūras fenomens.

Ja Rietumeiropā laulības izpratne pēdējos 1800 gadus veidojās kristietības ietekmē un tieši šajā gadsimtā, sāka attīstieties alternatīvi cilvēku kopdzīves modeļi, kuri ir degradējušies līdz pat daudzsievībai un daudzvīrībai. Laulības labākajā gadījumā bija saimnieciska veida akcijas, kuras vienoja ciltis, ģimenes vai pat valstīm izdevīgus darījumus.

Jūdu senajā kultūrā vērojama interesanta laulības izpratne. Ja vēl pirmā pravieša Mozus laikā, iespējams ap 12.gs., pirms Kr., pamatsievām un dažām verdzenēm ir normāla sabiedrības organizācijas forma, tad vēlākie pravieši, piemēram, Hosejs vai Ecenhiāls aktīvi pielīdzina cilvēka laulību Dieva un Izraēlas tautas slēgtajai derībai, kas neapšaubāmi ir unikāla, svēta, neaizskarama un mūžīga.
Bija pat atļautas māsu un brāļu savstarpējās laulības, kas savukārt jūdiem skaitījās viena no lielākajām nešķīstībām un bija liels asinsgrēks. Savukārt Antīko grieķu laulības izpratne bija nesaraujami saistīta ar pilsētvalstu mājsaimniecības likumu.…