7. Pāru psihoterapija
Pāru psihoterapija pārstāv īpašu psihoterapijas formu, kura ir orientēta uz laulāto pāri un tās psiholoģiskajām problēmām. Pāris ir visas ģimenes fundaments (pamats). Ja šī savienība ir stipra, tad partneri spēj labi sadarboties savā starpā, ar saviem bērniem un citiem tuviniekiem. Pāru terapija būs vairāk piemērota ja ir seksuālas problēmas un ja briest šķiršanās. Katrs pāris, kurš nespēj risināt savus konfliktus patstāvīgi var gūt labumu no pāru terapijas. Tā palīdz laulātam pārim pārvarēt ģimenes konfliktus un krizes situācijas, sasniegt harmoniju savstarpējās attiecībās, nodrošināt savstarpēju prasības apmierinājumu. Tāpat arī pāru terapija reizēm ir ieteicama arī pacientiem, kuri iet individuālajā terapijā, un kuru laulība vai partnerattiecības ir nestabilas.
Terapijas laikā tiek analizētas partneru neatbilstīgās gaidas, viņi mācās pazīt savas kļūdas mēģinot atrisināt konfliktus, iegūst pieredzi atzīt otru cilvēku kā patstāvīgu personību ar savām, bieži atšķirīgām, vajadzībām. Pāru terapijas galvenais mērķis ir palīdzēt cilvēkiem sākt sarunāties abiem saprotamā valodā, tā lai viņiem vairs pie terapeita nav jānāk. Pāru terapijas ilgums ir ļoti individuāls, katrā ziņā ātrāk kā pēc 10 reizēm uzlabojumi parādās reti.
Jāuzsver, ka pāru psihoterapija dalās divās formās - kā patstāvīga psihoterapijas metode un kā ģimenes psihoterapijas etaps. Bet mūsdienās pāru psihoterapijā galvenokārt lieto dinamiskās, biheivioristiskās un humanitāri-psiholoģiskās pieejas.
Pie dinamiskās pieejas pāru disharmonija ir aplūkojama no abu laulāto iekšējās uzvedības motivācijas redzes viedokļa. Dinamiskajā pāru terapijā mēģina dziļāk izpētīt kā tagadnes pāra attiecības ietekmē tie konflikti un īpatnības ko partneri ieguvuši savu vecāku ģimenēs. Biheivioristiskā pieeja pāru psihoterapijā virziens vispirms vērsts uz partneru uzvedības izmaiņām ar nosacīšanas un apmācības metodēm. Tāda pieeja nodrošina:
1. nepieciešamo sociālu zināšanu un iemaņu saņemšanu, īpaši saskarsmes jomā un radušos problēmu kopīgam risinājumam;
2. laulāto izlīguma izstrādi un realizāciju par savstarpējām uzvedības izmaiņām.
Biheivioristiskais virziens pāru psihoterapijā mūsdienās tiek izplatīts visās pasaules valstīs. Tajā visbiežāk tiek izmantoti: laulāto kontraktu slēdzieni, komunikatīvie treniņi (konkrētāk, konstruktīva strīda formā), problēmu risinājuma tehnikas u.c.
Bet humānistiskās pieejas pamatā pie laulāto attiecību psiholoģiskās korekcijas ir priekšstati par to, ka harmoniskas laulības pamatu veidot atvērtība, autentiskums, tolerance, vajadzība pašatklāsmē, piederība citam un katras personības neatkarīga attīstība. Humānistiskā virziena laulāto psihoterapijā psihoterapeits rada nosacījumus, kuros laulātie tiecas uz savu jūtu verbalizāciju un pie savstarpējas saprašanās uzlabojuma.
…
