Ģimenes politikas koncepcija un problēmas Latvijā

1.Ģimenes jēdziens – problēma pamatos
Kas ģimene ir socioloģijas, antropoloģijas un politikas kontekstā, un kas ģimene ir Latvijā? Socioloģijā ģimene tiek definēta kā sociāla grupa, kas saistīta ar tiešām radniecības attiecībām, kur pieaugušie pārstāvji uzņemas rūpes un pienākumus par bērniem un kurus saista kopīga mājsaimniecība. Tas nozīmē, ka ir vismaz viens vecāks (māte vai tēvs) un bērns vai vairāki. Satversme nosaka, ka tā aizsargā ģimeni, tomēr jēdziens „ģimene” ir visai plašs un atšifrējums tam Satversmē nav dots. Attiecīgi ģimenes jēdziens dažādu tiesību kontekstā tiek saprasts dažādi. Civillikumā definē ģimenes jēdzienu radniecības nolūkos. 214. pants nosaka, ka: „Pie ģimenes šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl atrodas nedalītā saimniecībā”. Bērnu un ģimenes lietu ministrijas koncepcijā par valsts ģimenes politiku tiek teikts: „Viena vecāka ģimene ir ģimene”, kas teorētiski atbilst vispārējam socioloģijas ģimenes definējumam. Kad mediju lokā parādījās filozofijas zinātņu doktores sociālantropoloģes Aivitas Putniņas, PhD, un socioloģes Lindas Zīvertes, M.Soc., pētījums „“Neredzamās” viena dzimuma partneru ģimenes Latvijā”1, kurā tika pētītas ne tikai viendzimuma partneru savienības, bet arī vienu vecāku ģimenes, bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks sarunā ar laikrakstu „Diena” iztiecās, ka „tur parādās dzīvei neveiksmīgi cilvēki, kas ir bankrotējuši savās attiecībās.”2…