-
Ģimenes politika Latvijā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | KAS IR ĢIMENES POLITIKA | 3 |
1.1. | Konservatīvā ģimenes politika | 3 |
1.2. | Liberālā ģimenes politika | 4 |
1.3. | Sociāldemokrātiskā ģimenes politika | 4 |
2. | ĢIMENES POLITIKAS ĪSTENOŠANAS AKTUALITĀTE LATVIJĀ | 5 |
3. | GALVENIE VIRZIENI ĢIMENES POLITIKAS ĪSTENOŠANAS PLĀNĀ LATVIJĀ | 5 |
3.1. | ģimenes dibināšana un laulība | 6 |
3.2. | Ģimenes dzīves plānošana un bērna ienākšana ģimenē | 7 |
3.3. | Atbalsts vecāku pienākumu īstenošanai | 7 |
3.4. | Mazināt ģimeni destabilizējošos faktorus | 8 |
3.5. | Ārpusģimenes aprūpe | 8 |
4. | AUTORES KOPSAVILKUMS | 9 |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI | 11 |
4. AUTORES KOPSAVILKUMS
Jau apmēram 15 gadu Latvija ir nostājusies uz iedzīvotāju skaita samazināšanās (depopulācijas) ceļa, kas būtiski bremzē tautsaimniecības attīstību. Latvija citu valstu vidū izceļas ar visai zemiem laulību noslēgšanas rādītājiem, bet ģimeņu noturība joprojām ir relatīvi zema.
Viena no galvenajām pamatnostādnēm ģimenes politikas plānošanai Latvijā ir- ģimenes dzīves plānošana un bērna ienākšana ģimenē. Šīs pamatnostādnes galvenais mērķis ir veicināt adopciju, kuru īstenos, informējot sabiedrību par adopcijas procesu, popularizējot adoptētāju labo pieredzi, kā arī īstenojot citus pasākumus adopcijas veicināšanai. Šeit kā piemēru, kā tas tiek realizēts, varu minēt sava novada- Talsu novada krīžu centra sadarbību ar Ventspils novada krīzes centru „Paspārne”. Krīzes centra ģimenēm ar bērniem „Paspārne” speciālisti kopā ar sadarbības partnera nodibinājuma „Talsu novada krīžu centrs” kolēģiem ir uzsākuši darbu pie projektā „Atbalsts audžuģimenēm un aizbildņiem Ventspils un Talsu pilsētās un novados” ietvaros. Lai veicinātu audžuģimeņu kustības attīstību, sociālā atbalsta sniegšanu audžuģimenēm un aizbildņu ģimenēm Ventspils un Talsu pilsētās un novados ir izvirzīts projekta mērķis - izveidot un nodrošināt jauna pakalpojuma „Atbalsta programma audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem” ieviešanu šajās pašvaldībās. Galvenās projekta aktivitātes ir: bezmaksas konsultācijas pie speciālistiem (sociālais darbinieks, psihologs, jurists, sociālais pedagogs, atbalsta grupu nodarbības gan pieaugušajiem, gan bērniem, praktiski semināri/nodarbības, operatīvās atbalsta brigādes” pakalpojumi. Arī pati esmu iesaistījušies šajā projektā, strādāju „operatīvajā atbalsta brigadē”.
Kā otra ģimenes politikas pamatnostādne, kas ir cieši saistīta ar manu ikdienas darbu ir ārpusģimenes aprūpe. Šī virziena mērķis ir panākt, ka pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma saņemšanas jaunietis ir apguvis sociālās prasmes un ir spējīgs kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli ar neizkropļotu izpratni par ģimeni, tās dibināšanu, vecāku lomu tajā un bērnu audzināšanu. Jau gadu, Talsu novada krīžu centra paspārnē ir izveidota „Jauniešu māja”.…
Ģimenes politika ir sociālās politikas sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar demogrāfijas politiku. Ģimenes politikas galvenie uzdevumi saistās ar stipras un stabilas ģimenes veidošanu, apzinātas demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nelabvēlīgo sociālo parādību mazināšanu. Ģimenes politika ir valsts institūciju speciāli iniciēti lēmumi un darbība attiecībā uz ģimeni. Gan ģimenes politika, gan demogrāfijas politika ir pasākumu kopums nolūkā sasniegt vēlamo stāvokli, apzināti mainot demogrāfiskos procesus, to virzību un struktūru. Ģimenes politikas mērķi, salīdzinājumā ar demogrāfijas politiku galvenokārt ir konkrētāki, šaurāki un galvenokārt attiecināmi uz ģimenisko vērtību un saišu stiprināšanu. Katra valsts pati izvēlas, kādā veidā tā realizē ģimenes politiku attiecībā pret bērnu aprūpi, dzimstības veicināšanu un sieviešu nodarbinātību. Šo valstu izvēli ietekmē: 1) valstu politikas veidošanās vēsturiskais konteksts, tradīcijas; 2) valstu politisko līderu un partiju izvirzītie mēŗki, ko vēlas sasniegt ar ģimenes politikas realizāciju. Saskaņā ar dāņu pētnieka G. Espinga-Andersena piedāvājumu tradicionāli ir uzsvērtas trīs sociālās drošības sistēmas: konservatīvā, liberālā un sociāldemokrātiskā. G. Espings-Andersens savā 1990. gada darbā „Kapitālisma labklājības trīs pasaules” valstu sistēmas ir grupējis, pamatojoties uz valsts un brīvā tirgus attiecībām, noslāņošanos (stratifikāciju), pilsoņu sociālajām tiesībām un dekomodifikāciju jeb veidu, kā valstu politikas sistēmas atbrīvo vai neatbrīvo savus pilsoņus no tirgus attiecību atkarības. Pētījumi pierāda, ka šī klasifikācija kļūst dalītāka, ja tiek salīdzināta, balstoties uz ģimenes politikas, bērnu aprūpes politikas un dzimumu līdztiesības politikas salīdzinājumu.
- Ģimenes politika Latvijā
- Latvijā īstenota fiskālā politika (1.daļa)
- Valsts un ģimenes politika
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Valsts un ģimenes politika
Referāts augstskolai11
-
Latvijā īstenota fiskālā politika (1.daļa)
Referāts augstskolai17
-
Nodarbinātības politika Latvijā
Referāts augstskolai40
-
Bezdarbs un nodarbinātības politika Latvijā
Referāts augstskolai31
-
Lauku tūrisma politika Latvijā
Referāts augstskolai17
Novērtēts!