Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uzsāktā pāreja uz tirgus ekonomiku gan objektīvu , gan subjektīvu cēloņu dēļ notikusi tādā veidā, ka lielākai daļai iedzīvotāju ir pazeminājies dzīves līmenis. Sociālās izmaiņas skārušas praktiski visas sfēras, arī ģimenes, no kurām daudzas pārdzīvo smagus brīžus, kur izpratni par ļauno un labo cenšas gūt bērni.
Pēc saviem pētījumiem par riska grupām tiek uzskatītas šādas ģimenes:
ģimenes, kurās ir trīs vai vairāk bērnu,
nepilnās ģimenes(visbiežāk vientuļās mātes),
ģimenes, kurās vecāki ir bezdarbnieki.(2;7.)
Augstais bezdarba līmenis, kā arī zemais atalgojums, kur lielākai daļai bērnu vecākiem ir vidējais vai vidējā speciālā izglītība, un kuri bez darba, bērnos rada nepareizu priekšstatu par vērtībām. Bērnu vecāki, nespēdami tikt līdz izvirzītajām prasībām tirgus ekonomikas apstākļos, bieži vien savā bezspēcībā sāk lietot alkoholu, narkotikas, vis biežāk, dzīvojot šādos apstākļos, bērni cieš no vecāku vienaldzības, elementārās aprūpes trūkuma, fiziskās un morālās vardarbības. Tādēļ par parastu parādību ir kļuvusi bērnu ubagošana uz ielām, klaiņošana, bet skola netiek apmeklēta vai tiek apmeklēta ļoti reti.
Ilgstoša negatīva ietekme var radīt neatgriezeniskas sekas bērnu attīstībā.…