IEVADS.
”Ģimene tiesiskā nozīmē ir to personu kopība, kas savā starpā saistītas ar laulību vai radniecību. Atkarībā no tā, cik tuvus vai tālus radiniekus pieskaita ģimenei, jāizšķir ģimene plašākā un šaurākā nozīmē.”
Mūsdienās pazīstama ģimenes forma šaurākā nozīmē – tajā ietilpst tikai vīrs, resp., tēvs, viņa sieva un bērni, kamēr tie vēl atrodas vecāku aizgādībā.
”Ievērojot ģimenes lielo nozīmi kā atsevišķam cilvēkam tā kopībai, valsts neapmierinās ar ģimenes dabisko stāvokli, bet noteic un aizsargā ģimenes attiecības arī tiesiski.”
Patstāvīgas tiesību nozares statusu ģimenes tiesības ieguva senās Romas valsts pastāvēšanas laikā, kad tās ieguva pilnīgu regulējumu it visās laulību un ģimenes dzīves niansēs.
Romiešu laika tiesībām pievērsīšu īpašu uzmanību, jo tieši uz tām balstās mūsdienu kontinentālās Eiropas tiesību sistēma, tostarp arī ģimenes institūts.
Romiešu tiesības veidojušās vairāk nekā tūkstoš gadu ilgajā Romas pastāvēšanas laikā. Romiešu civiltiesības ieguvušas paliekošu vietu pasaules vēsturē. Tieši romiešu civiltiesību institūti laika gaitā tika pārņemti daudzās Rietumeiropas valstīs. Romiešu tiesības lielā mērā ietekmējušas arī Latvijas tiesību attīstību. Baltijas novadā vairākus gadsimtus (XIII – XVI gs.) pastāvēja Livonija, kas formāli bija feodālās Vācijas sastāvā. Līdz ar to romiešu tiesību recepcija – to pārņemšana un izmantošana praksē - notika galvenajos vilcienos pēc Vācu nācijas svētās Romas impērijas paraugiem un tiesību avotiem. Baltijas pilsētās tika pārņemti daudzi romiešu civiltiesību institūti, romiešu tiesības ievērojami ietekmēja arī atsevišķo Baltijas guberņu civiltiesības. „Vietējo civillikumu kopojumā” (1864.g) avotu norādījumi zem kodifikācijas pantiem liecina, ka vairums šī kodeksa pantu ir tieši vai netieši pārņemti no romiešu tiesībām.
Viduslaikos kanonisko tiesību ietekmē ģimenes tiesības tika pilnībā izmainītas. Ja romiešu laikā laulības institūts tika uzskatīts par līgumu, tad katoļu baznīca piedēvēja laulībai dievišķas cilvēku savienības statusu, ko cilvēkam šķirt nebija ļauts. Tāpat kā romiešu laikā, arī viduslaikos ģimenē nevaldīja laulāto līdztiesība.
Laulāto nevienlīdzīgais stāvoklis ģimenē tika izlīdzināts tikai XVIII gs., kad dabisko tiesību skolas ietekmē tika atzīta visu cilvēku vienlīdzība. Apgaismības laikmetā ģimenes tiesības ieguva daudzas jaunas laikmeta prasībām atbilstošas iezīmes, kas ir kopīgas ar šo tiesību regulējumu mūsdienu sabiedrībā.
…
