Ikviena cilvēka dzīve ir sākusies no ģimenes. Vienalga kāda veida vai cik liela tā ģimene ir bijusi, bet jebkurā gadījumā mums visiem ir māte vai tēvs, vai vecmamma, vai vectēvs – jebkurš, kas par mums ir rūpējies, apgādājis ar nepieciešamo, lolojis un, protams, arī mīļojis.
Ģimenes valstī ir galvenais, kas to veido. Ģimene ir diezgan slēgta vide, kurā aizliegts, iejaukties, kā arī ko komentēt, kamēr nav pārkāpts likums. Te pastā savstarpējās attiecības starp laulātajiem, vecākiem, bērniem vai citiem radiniekiem.
Ģimenēs izaug un līdz ar to veidojas valsts jaunie pilsoņi, kuru dzīves uztvere, valsts nozīmīgums, kā arī elementāra pieklājība pret ikvienu citu personu valstī vai ārpus tās ir atkarīga no ģimenes dzīves apstākļiem un audzinošo personu dzīves veida. Jo bērni ir tie, kas pārņem pieaugušo personisko uzvedību.
Vispārinoši sabiedrībā ir pieņemts, ka ģimene ir tā vieta, kur visi dzīvo laimīgi, saskanīgi un ir stabila, līdz ar to arī bērns ir normālā audzināšanā. Bet nav iespējams visiem dzīvot tādā utopijā, jo dzīvē reāli pastāv dažādu slāņu cilvēki, kuri vienkārši nespēj radīt laimīgās ģimenes stāvokli. Kā arī ir cilvēki, kuri pārspīlēti rūpējas par saviem tuvajiem, tādējādi arī atstājot negatīvas sekas uz viņiem.
Noteikti ģimenei sabiedrībā pastāv dažādas funkcijas un dažādi motīvi kā veidot un kāpēc tā ir veidota ģimene. Tāpēc par to sīkāk ir izzināts šajā darbā, jo ģimene ir pārāk nozīmīga sociālajā sabiedrībā, lai nezinātu pašus pamatus un funkcijas par ģimeni.…
